Mārtiņdiena latviešu gadskārtu paražās. Mārtiņdienas receptes.

Drukāt

Foto: Iveta Apškrūma

Mārtiņi latviešu gadskārtu paražās ir svinama diena, kas iezīmē rudens beigas un ziemas sākumu. Aprakstos par folkloru sastopami dažādi svētku nosaukuma – Mārtiņu vai Mārtiņdienas – skaidrojumi. Te jāņem vērā kāda sena tradīcija, kuras aizsākums meklējams 601. gadā pēc pāvesta Gregora I rīkojuma. Šai laikā katoļi centās pagānu svētkus apvienot ar kristīgo svinamajām dienām, aizvietojot senos mītiskos nosaukumus ar kristīgās ticības svēto vārdiem (piem., Jānis, Pēteris, Mārtiņš u. c.). Tādēļ, skaidrojot jebkuru latviešu gadskārtu pēc nosaukuma, jābūt ļoti uzmanīgiem.

Nepārprotami ir tas, ka gadskārtu svinamās dienas vienmēr ir bijušas ciešā sakarā ar zemkopju darba secību, kuru noteica attiecīgā gadalaika dabas apstākļi. Mārtiņi noslēdza garu un smagu darba posmu, kurš sākās ap Jēkabiem ar rudzu pļauju un tad turpinājās pēc Miķeļiem, padarot atlikušos rudens darbus, kamēr zeme nav aizgājusi pie miera.

Līdz Mārtiņiem bija jābeidz rudens aršana un kulšana, lai nosvinētu arī apkūlības. Pēc Mārtiņiem beidzās arī pieguļas un ganu laiks. Par darbiem, kas jāpadara līdz Mārtiņiem, stāsta daudzi latviešu ticējumi.

Līdz Mārtiņiem jāapar zeme, jo pēc Mārtiņdienas tā dodas atpūtā, ja to traucē miera periodā, tad nākamajā gadā nav gaidāma nekāda raža. Pēc Mārtiņdienas nejāj pieguļā, jo tad zirgus plēš vilki, kam šai laikā atļauts darīt, ko grib.

Arī par laika vērojumiem Mārtiņdienā stāsta daudzi ticējumi. Piemēram, ja Mārtiņos sniegs uz jumtiem, būs gara ziema. Ja Mārtiņdiena ir miglaina, tad ziema būs silta.

Mārtiņdienai raksturīga arī zīlēšana, kad jaunās meitas varēja uzzināt sava nākamā vīra izskatu. Visjautrākā un skaistākā Mārtiņu ieraža ir maskotie gājieni, kuri turpinājās līdz pat Ziemsvētkiem un beidzās Meteņos.

Dainās Mārtiņu galdā minēti plāceņi, medus, alus, dažādi gaļas ēdieni un, protams, Mārtiņu gailis. Daudzinātā Mārtiņu zoss ir vairāk raksturīga ģermāņu tautu Mārtiņdienas mielastos.

Mārtiņdienas receptes

Zoss cepetis ar āboliem

Zoss cepetim klāt var pasniegt brūkleņu ievārījumu, konservētus vai svaigus augļus un dārzeņus. Lai cepetis izdotos, ir jāizvēlas jaunāka zoss.

Nepieciešams:

1 zoss (2,5 - 3kg),
1 kg ābolu,
1 glāze buljona,
cukurs,
sāls,
malti melnie pipari,
garšvielas.

Pagatavošana:

Iztīrītu zosi ierīvē ar sāli, pipariem, garšvielām. Daļu no āboliem pārgriež uz pusēm, izņem serdi, uzkaisa nedaudz cukura, iepilda zosī. Var ielikt arī 4 - 5 plūmes, kurām iepriekš izņem kauliņus. Ar āboliem un plūmei pildītai zosij aizšuj vēderu un kaklu, liek cepešpannā, pielej nedaudz buljona un 200 grādu temperatūrā cep 2 - 2,5 stundas, ik pa brīdim nedaudz aplaistot. Ja iztek daudz tauku, tos nosmeļ. Īsi pirms cepšanas beigām uz pannas saliek un izcep ābolus, kurus pasniedz pie zoss cepeša.

Gaiļa (vistas) šmorcepetis

Nepieciešams:

1 gailis vai vista,
50 g sviesta,
1 ēdamkarote saldā krējuma,
250 ml buljona,
1 tējkarote miltu,
sāls pēc garšas,
svaigu pētersīļu lapas.

Pagatavošana:

Gaili (vistu) ierīvē ar sāli un apcep no visām pusēm sviestā brūnu. tad pielej buljonu un šmorē tajā uz lēnas uguns gaili vispirms no vienas puses apmēram pusstundu, tad apgriež uz otru pusi un turpina šmorēt vēl aptuveni pusstundu. Kad gailis (vista) gatavs, to izņem laukā no katla, bet no šķidruma gatavo mērci: iekaisa mērcē 1 tējkaroti miltu un 1 ēdamkaroti saldā krējuma, uzvāra. Gatavu pārkaisa ar sasmalcinātiem zaļumiem.

Pildīts vistas cepetis

Nepieciešams:

1 gailis vai vista,
50 g sviesta,
2 ēdamkarotes ar kaudzi rīvmaizes,
1 ola,
1 sauja svaigu pētersīļu lapu,
1 tējkarote cukura,
1 ēdamkarote saldā krējuma,
buljona kubiņš,
250 ml ūdens,
sāls pēc garšas.

Pagatavošana:

Šo cepeti gatavojot, svarīgi, lai āda vistai uz muguras nebūtu saplēsta. Sviestu izkausē, tam pievieno rīvmaizi, iesit olu, pieliek smalki sakapātas pētersīļu lapas un cukuru.Visu labi samaisa, maisījumu iepilda vistā. Vistu apkaisa ar sāli un cep cepeškrāsnī 220 grādu temperatūrā apmēram stundu (līdz gatavībai), ik pa laikam aplaistot ar karstu ūdeni, kurā izšķīdināts buljona kubiņš.

Vistas cepetis ar burkāniem un selerijām

Nepieciešams:

1 vista,
1 liels burkāns,
1 selerijas sakne,
1 paciņa sviesta,
sāls,
pipari,
garšvielu maisījums vistas gaļai,
2 -3 lauru lapas.

Pagatavošana:

Vistu sagriež porciju gabalos, nedaudz sasāla, sapiparo, ierīvē ar garšvielām. Burkānu un selerijas sakni nomizo, sagriež nelielos gabaliņos. Katliņā vai dziļā pannā izkausē sviestu, pielej nedaudz ūdens un pieliek lauru lapas. Iegūtajai mērcei pievieno vistu un dārzeņus, sautē uz nelielas uguns aptuveni 40 minūtes, kamēr gaļa un dārzeņi ir mīksti. Pasniedz ar vārītiem kartupeļiem, makaroniem, rīsiem pēc izvēles.

Mārtiņam gaili kāvu
Vaskotām kājiņām,
Lai aug mana rudzu druva
Zeltītām vārpiņām.

(L.t.dz)

Izmantotā literatūra:
epadomi.lv arhīvs
Latviešu tautas dzīvesziņa. 5. grām. - Rīga: Zvaigzne
rezeknesbiblioteka.lv

Tev jābūt autorizētam, lai varētu atstāt komentāru. Varbūt vēlies piereģistrēties?