15. Saeima: vai aktivitāte 3. oktobrī pārsniegs 60%?

1. 2026. gada 3. oktobrī, un galvenais aktivitātes atskaites punkts pašlaik ir Centrālās vēlēšanu komisijas galīgais 2022. gada rezultāts — toreiz nobalsoja 59,43% balsstiesīgo. Prognoze tiek slēgta vēlēšanu dienā, kad vēlētāju izvēle jau pārtop faktiskajā līdzdalībā, bet atbildi sniegs tikai CVK publicētie galīgie rezultāti.Saeimas vēlēšanas notiks

Autors: PNC redakcija. Publicēts 2026. gada 28. augustā.

Prognozes robeža un izšķiršanas kārtība

• Jautājums: vai vēlētāju aktivitāte visā Latvijā pārsniegs 60,00%?
• Termiņš: prognoze tiek slēgta 2026. gada 3. oktobrī.
• JĀ: CVK galīgajos rezultātos aktivitāte ir lielāka par 60,00%.
• NĒ: galīgais rādītājs ir tieši 60,00% vai mazāks.
• Izšķirošais avots: CVK publicētie 15. Saeimas vēlēšanu galīgie rezultāti.

Robeža ir nepārprotama. Noapaļots starprezultāts, vēlēšanu nakts aplēse vai atsevišķa iecirkņa aktivitāte prognozi neizšķir. Vērtēts tiek tikai CVK galīgais rādītājs par visu Latviju.

2022. gada rezultātam līdz 60% pietrūka 0,57 procentpunktu

CVK datos par 14. Saeimas vēlēšanām norādīts, ka 2022. gadā nobalsoja 59,43% balsstiesīgo. Tas nozīmē, ka līdz šīs prognozes JĀ robežai pietrūka 0,57 procentpunktu.

Šī starpība ir pietiekami maza, lai 60% robeža būtu sasniedzama, tomēr iepriekšējais rezultāts pats par sevi neparedz nākamo. Aktivitāti nosaka ne tikai balsstiesīgo skaits, bet arī tas, cik cilvēku faktiski nolemj piedalīties un cik sekmīgi viņi var izmantot balsošanas iespējas.

Arī neliels pieaugums salīdzinājumā ar 2022. gadu vēl negarantētu JĀ iznākumu. Ja CVK galīgais rādītājs būtu, piemēram, 59,90% vai tieši 60,00%, prognoze atrisinātos kā NĒ. Nepieciešams rezultāts virs robežas, nevis tās sasniegšana.

Ko nozīmē 0,57 procentpunktu starpība

Procentpunkti šeit raksturo attālumu starp diviem aktivitātes īpatsvariem: 59,43% iepriekšējās vēlēšanās un 60,00% atzīmi. Tie nav tas pats, kas vēlētāju skaits, jo galīgais procents būs atkarīgs gan no balsstiesīgo kopuma, gan no faktiski nobalsojušo skaita 2026. gadā.

Tāpēc no 2022. gada procenta vien nevar noteikt, cik tieši papildu balsu vajadzēs sliekšņa pārvarēšanai. Prognozes pārbaudei nav nepieciešams arī atsevišķi salīdzināt absolūto balsotāju skaitu ar iepriekšējām vēlēšanām: noteicošais būs CVK publicētais 15. Saeimas vēlēšanu aktivitātes īpatsvars.

Kāpēc vēlēšanas notiks tieši oktobra pirmajā sestdienā

Latvijas Republikas Satversmes 11. pants nosaka, ka Saeimas vēlēšanas izdarāmas oktobra mēneša pirmajā sestdienā. 2026. gadā šis datums ir 3. oktobris.

Saeimas vēlēšanu likums savukārt regulē vēlēšanu norisi, balsu skaitīšanu un rezultātu noteikšanu. Tādēļ prognozes iznākums nav balstīts aptaujās, komentētāju vērtējumos vai kādas partijas paziņojumā. Izšķirošs ir oficiāli noteiktais valsts mēroga aktivitātes rādītājs.

Šī atšķirība ir svarīga arī vēlēšanu vakarā. Pirmie publiskotie dati var būt nepilnīgi, jo informācija tiek apkopota no dažādiem iecirkņiem. Tie var parādīt virzienu, taču prognoze paliek neatrisināta līdz galīgā rezultāta publicēšanai.

Mobilizācija var pārcelt rezultātu pāri 60% robežai

JĀ scenārijā izšķiroša būtu plašāka piedalīšanās nekā 2022. gadā. To var veicināt partiju un kandidātu spēja uzrunāt cilvēkus, kuri iepriekš nepiedalījās, kā arī sabiedrības pārliecība, ka vēlēšanu rezultāts ietekmēs tai būtiskus jautājumus.

Mobilizācija nav tikai publisku kampaņu redzamība. Cilvēka lēmumu balsot var ietekmēt sarunas ģimenē, darbavietā un vietējā kopienā, informācijas pieejamība par kandidātu sarakstiem un skaidra izpratne par balsošanas praktisko norisi.

Izvēlei starp sarakstiem jābūt jēgpilnai

Aktivitāte var pieaugt, ja vēlētāji starp kandidātu sarakstiem saskata sev pieņemamu izvēli. Savukārt plašs piedāvājums pats par sevi negarantē lielāku līdzdalību: cilvēkam jāspēj saprast sarakstu prioritātes un atšķirības.

Šajā posmā nav pamata prognozēt, kurš saraksts uzvarēs vai kāda būs nākamā koalīcija. Aktivitātes prognozei svarīgāks ir kopējais vēlētāju lēmums piedalīties, nevis balsu sadalījums starp konkrētiem politiskajiem spēkiem.

Balsošana ārvalstīs var ietekmēt valsts kopējo rādītāju

Latvijas balsstiesīgo līdzdalība ārvalstīs ir viena no 15. Saeimas vēlēšanu aktivitātes mainīgajām daļām. Ja vairāk ārvalstīs dzīvojošo vai vēlēšanu laikā ārpus Latvijas esošo pilsoņu izmanto viņiem pieejamās balsošanas iespējas, tas var palīdzēt palielināt kopējo nobalsojušo skaitu.

Faktisko ietekmi iepriekš precīzi noteikt nevar. Tā būs atkarīga no vēlētāju intereses, informētības par balsošanu ārvalstīs un praktiskās iespējas nobalsot. Tādēļ ārvalstu līdzdalība ir jāvērtē kā viens no faktoriem, nevis kā automātiska garantija 60% sliekšņa pārvarēšanai.

Svarīgi arī nenošķirt ārvalstīs nodotās balsis no prognozes kopējā principa. Izšķiršanai tiek izmantota CVK publicētā aktivitāte visā Latvijā, nevis atsevišķi izcelts Latvijas vai ārvalstu iecirkņu rezultāts.

NĒ scenārijam pietiek arī ar tieši 60,00%

NĒ iznākums iespējams ne tikai tad, ja līdzdalība samazinās. Tas iestājas arī tad, ja aktivitāte salīdzinājumā ar 2022. gadu pieaug, bet nepārsniedz 60,00%.

Šādu rezultātu varētu veicināt vājāka vēlētāju mobilizācija, grūtības atrast pieņemamu izvēli starp sarakstiem vai sajūta, ka viena balss neko nemaina. Arī praktiski šķēršļi un nepietiekama informētība var atturēt daļu balsstiesīgo, taču šo faktoru faktiskais svars būs vērtējams tikai pēc vēlēšanām.

Tādēļ 59,43% atskaites punkts jālieto piesardzīgi. Tas parāda iepriekšējo galīgo rezultātu un attālumu līdz robežai, bet neapliecina noteiktu 2026. gada tendenci. Līdz vēlēšanu dienai gan JĀ, gan NĒ scenārijs paliek atvērts.

Plašāka līdzdalība maina pārstāvniecības pamatu

Augstāka aktivitāte nozīmē, ka parlamenta sastāva noteikšanā piedalās lielāka balsstiesīgo sabiedrības daļa. Tas var paplašināt nākamās Saeimas demokrātisko pārstāvniecības pamatu, tomēr lielāks balsotāju īpatsvars automātiski nenozīmē vienkāršāku valdības izveidi vai vienprātīgāku parlamentu.

Valdības veidošanu ietekmēs tas, kā balsis sadalīsies starp kandidātu sarakstiem un kā ievēlētie politiskie spēki spēs vienoties. Divas vēlēšanas ar līdzīgu aktivitāti var radīt ļoti atšķirīgu Saeimas sastāvu, ja atšķiras vēlētāju izvēles.

Līdzdalības nozīme sniedzas tālāk par vēlēšanu nakti. Nākamā Saeima un tās atbalstītā valdība lems par valsts budžetu, nodokļiem, sociālo aizsardzību, izglītību, veselības aprūpi, drošību un citiem jautājumiem, kas tieši skar iedzīvotāju ikdienu.

Tādēļ 60% robeža ir ne tikai statistisks slieksnis. Tā ļauj vērtēt, vai parlamenta izvēlē piedalījusies lielāka sabiedrības daļa nekā iepriekšējās Saeimas vēlēšanās un vai sasniegta skaidri definēta līdzdalības atzīme.

Galīgo atbildi sniegs CVK publicētais valsts rezultāts

Pirmais nozīmīgais pārbaudes brīdis būs 2026. gada 3. oktobris, kad kļūs redzama faktiskā aktivitāte. Tomēr vēlēšanu dienas paziņojumi un sākotnējie skaitļi jānošķir no galīgā rezultāta.

Ja CVK galīgajos 15. Saeimas vēlēšanu rezultātos būs norādīti 60,01% vai vairāk, iznākums būs JĀ. Ja oficiālais rādītājs būs 60,00% vai mazāks, iznākums būs NĒ. Nākamais pārbaudāmais ieraksts būs CVK publicētā valsts kopējā vēlētāju aktivitāte pēc visu rezultātu galīgās apkopošanas.

Avots: Likumi.lv