15. Saeimas vēlēšanas: vai aktivitāte 3. oktobrī sasniegs 60%

1. Saeimas vēlēšanas notiks 2026. gada 3. oktobrī, un viens no būtiskākajiem vēlēšanu dienas rādītājiem būs vēlētāju aktivitāte. Saeimas vēlēšanu likums nosaka kārtējo parlamenta vēlēšanu norises laiku un organizēšanas pamatnoteikumus, bet šo prognozi izšķirs Centrālās vēlēšanu komisijas publicētais galīgais valsts kopējais rādītājs: vismaz 60,00% nozīmēs JĀ, bet zemāka aktivitāte — NĒ.

Rakstu sagatavojusi PNC redakcija 2026. gada 29. augustā. Avots par vēlēšanu norises tiesisko pamatu: Likumi.lv publicētais Saeimas vēlēšanu likums.

60% līdzdalības jautājums vienā skatā

• Prognozes jautājums: vai 15. Saeimas vēlēšanās piedalīsies vismaz 60,00% vēlētāju?
• Termiņš: prognoze tiek slēgta 2026. gada 3. oktobrī.
• JĀ iznākums: CVK galīgā valsts kopējā aktivitāte ir 60,00% vai augstāka.
• NĒ iznākums: CVK galīgā valsts kopējā aktivitāte ir zemāka par 60,00%.
• Izšķirošais avots: CVK Saeimas vēlēšanu sadaļā publicētais jaunākais galīgais rādītājs.

Šis ir izmērāms pilsoniskās līdzdalības jautājums, nevis prognoze par partiju, kandidātu vai iespējamās koalīcijas panākumiem. Aktivitātes procents pats par sevi neatklāj, par ko vēlētāji ir balsojuši.

Prognozes slēgšanas brīdis un tās galīgās izšķiršanas brīdis var nesakrist. Jautājums tiek slēgts vēlēšanu dienā, taču nepārprotamu iznākumu var noteikt tikai pēc tam, kad CVK ir publicējusi galīgo valsts kopējo aktivitāti.

Lasi arī: 15. Saeimas vēlēšanas: vai 3. oktobrī aktivitāte sasniegs 60%

Kāpēc 60% robeža ir sabiedriski nozīmīga

Vēlētāju aktivitāte parāda, cik plaša balsstiesīgo sabiedrības daļa ir izmantojusi iespēju piedalīties Saeimas sastāva noteikšanā. Jo vairāk cilvēku nobalso, jo lielāku sabiedrības daļu tieši aptver vēlēšanu rezultātā paustā izvēle.

Tomēr aktivitāti nedrīkst pielīdzināt vienprātībai vai automātiskam atbalstam jaunajai valdībai. Vēlētāji balso par dažādiem sarakstiem, un valdības izveide notiek pēc mandātu sadalījuma un politiskām sarunām. Kopējais līdzdalības procents nerāda atbalsta sadalījumu starp sarakstiem.

Tādēļ 60% sasniegšana būtu signāls par plašu līdzdalību, nevis apliecinājums vienam politiskam virzienam. Savukārt rezultāts zem 60% nenozīmētu, ka visi nepiedalījušies vēlētāji noraida ievēlēto Saeimu. Nepiedalīšanās iemesli var būt atšķirīgi, un tos nevar noteikt tikai pēc kopējā procenta.

Šajā prognozē 60% ir skaidra salīdzināšanas robeža. Tā nav pasniegta kā atsevišķs Saeimas vēlēšanu juridiskā spēka nosacījums. Slieksnis ļauj pēc viena iepriekš noteikta un publiski pārbaudāma kritērija novērtēt līdzdalības mērogu.

Balsot drīkst Latvijas pilsoņi no 18 gadu vecuma

Saeimas vēlēšanās balsstiesības ir Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši 18 gadu vecumu. Izšķiroša ir pilsonība un likumā noteiktais vecums, nevis tikai dzīvesvietas fakts Latvijā.

Tas nozīmē, ka Latvijā dzīvojošs citas valsts pilsonis nevar balsot Saeimas vēlēšanās tikai tādēļ, ka viņam šeit ir deklarēta dzīvesvieta. Vienlaikus Latvijas pilsoņiem, kuri dzīvo vai vēlēšanu laikā atrodas ārvalstīs, var būt pieejamas likumā un CVK kārtībā paredzētās balsošanas iespējas.

Praktiskā informācija par vēlēšanu iecirkņiem, dokumentiem, balsošanas laiku un iespējām ārvalstīs jāmeklē CVK Saeimas vēlēšanu sadaļā. Pirms balsošanas vēlētājam ir vērts pārbaudīt tieši savai situācijai piemērojamo kārtību, jo organizatoriskās detaļas nevar aizstāt ar vispārīgu aktivitātes prognozi.

Dienas aktivitāte vēl nebūs galīgais rezultāts

Vēlēšanu dienā CVK var publicēt informāciju par to, cik cilvēku nobalsojuši līdz noteiktam laikam. Šie starpposma dati palīdz novērtēt balsošanas tempu, taču tie neparāda visu dienas iznākumu un neizšķir prognozi.

Starpposma skaitļiem ir ierobežota nozīme

Rīta vai pēcpusdienas aktivitāti var ietekmēt vēlētāju ieradumi, iecirkņu darba ritms un datu saņemšanas laiks. Zems rīta rādītājs neizslēdz intensīvāku balsošanu vakarā, bet straujš dienas sākums negarantē 60% sasniegšanu.

Arī ziņojumu publicēšanas brīdī ne visi iecirkņi obligāti būs iesnieguši vienādi pilnīgu informāciju. Tādēļ dažādos laikos publicētus procentus nevar uztvert kā savstarpēji pilnīgi salīdzināmus gala rezultātus. Lasītājam pie katra skaitļa jāpārbauda gan norādītais laiks, gan datu statuss.

Provizoriskais kopskaits var tikt precizēts

Pat pēc iecirkņu slēgšanas pirmais valsts kopējais skaitlis var būt provizorisks. Ja CVK vēlāk izlabo vai papildina datus, prognozei jāizmanto jaunākais publicētais galīgais rādītājs.

Tas novērš situāciju, kurā iznākumu noteiktu īslaicīgs skaitlis, kas vēl nav pārbaudīts. Atsevišķa medija aprēķins, partijas paziņojums vai sociālajos tīklos izplatīta ekrānkopija nevar aizstāt CVK galīgo statistiku.

Kas var virzīt aktivitāti uz JĀ vai NĒ

Pašlaik nav zināms, vai 60% robeža tiks sasniegta. Līdzdalību var ietekmēt sabiedrības interese par politisko izvēli, konkurences uztvere, vēlētāju spēja nokļūt iecirknī, informētība par balsošanas kārtību un notikumi pirms vēlēšanu dienas. Neviens no šiem apstākļiem atsevišķi negarantē konkrētu gala procentu.

JĀ scenārijā pietiekami liela balsstiesīgo daļa piedalās balsošanā, un CVK galīgais valsts kopējais procents sasniedz vismaz 60,00%. Šajā iznākumā ietilpst arī precīzi 60,00%, jo prognozes formulējumā izmantots slieksnis “vismaz”.

NĒ scenārijā galīgais rādītājs ir kaut nedaudz zem šīs robežas. Piemēram, 59,99% būtu NĒ iznākums, ja tieši šādu procentu CVK publicētu kā galīgo valsts kopējo aktivitāti.

Atsevišķu pilsētu, novadu vai vēlēšanu iecirkņu augsta aktivitāte pati par sevi nav pietiekama JĀ iznākumam. Tāpat zemāks rādītājs kādā teritorijā automātiski nenosaka NĒ. Izšķirošs ir tikai visas Latvijas kopējais procents.

Kā CVK galīgais rādītājs izšķirs prognozi

Centrālā vēlēšanu komisija ir oficiālais vēlēšanu informācijas un rezultātu datu avots Latvijā. CVK Saeimas vēlēšanu sadaļā tiek publicēta informācija par parlamenta vēlēšanu organizēšanu un norisi, bet komisijas vietnē jāmeklē arī valsts kopējā aktivitātes statistika.

Prognozes izšķiršanai jāievēro četri nosacījumi:

1. Tiek izmantots visas valsts kopējais, nevis atsevišķas teritorijas rādītājs.
2. Priekšroka ir CVK galīgajai, nevis vēlēšanu dienas starpposma statistikai.
3. Ja dati tiek precizēti, spēkā ir pēdējais CVK publicētais galīgais procents.
4. Tieši 60,00% vai vairāk nozīmē JĀ; jebkurš zemāks galīgais procents nozīmē NĒ.

Pašiem pārrēķināt aktivitāti no fragmentāriem iecirkņu datiem nav nepieciešams. Tas var radīt atšķirības vēl neiesniegto ziņojumu vai noapaļošanas dēļ. Vienots CVK publicētais procents nodrošina visiem vienādu izšķiršanas pamatu.

Ko pārbaudīt 3. oktobrī un pēc vēlēšanām

Vēlēšanu dienā iedzīvotāji var sekot CVK ziņotajai aktivitātei, taču pie katra skaitļa jāpārbauda, par kādu laiku un datu statusu tas publicēts. Īpaši svarīgi ir nošķirt vārdus “provizorisks” un “galīgs”.

Pēc balsošanas galvenais pārbaudāmais ieraksts būs CVK valsts kopējā vēlētāju aktivitāte. Ja sākotnējais kopskaits vēlāk tiks precizēts, jāņem vērā pēdējais galīgais rādītājs, nevis agrāk publicētā versija. Tikai tad būs iespējams nepārprotami noteikt JĀ vai NĒ iznākumu un novērtēt, cik plaša sabiedrības daļa piedalījusies 15. Saeimas ievēlēšanā.

Avots: Likumi.lv