8. septembris: kā rakstpratība kļuva par drošības prasmi

Autors: PNC redakcija

8. septembrī atzīmētā Starptautiskā rakstpratības diena atgādina, ka lasīšana vairs nenozīmē tikai spēju atpazīt vārdus un uzrakstīt teikumu. Mūsdienās no teksta izpratnes var būt atkarīgs, vai cilvēks pareizi saprot līgumu, valsts iestādes paziņojumu, zāļu lietošanas norādi vai internetā izplatītu brīdinājumu.

UNESCO rakstpratību aplūko kā cilvēktiesību un sabiedrības attīstības jautājumu. Tas piešķir šai prasmei daudz plašāku nozīmi: cilvēkam jāspēj ne vien izlasīt informāciju, bet arī novērtēt tās jēgu, avotu un iespējamo ietekmi uz saviem lēmumiem.

No drukātās lappuses līdz līdzdalībai sabiedrībā

Vēsturiskā lasīšanas aina Latvijā atklājas grāmatās, laikrakstos un citos izdevumos, kas saglabāti Nacionālajā digitālajā bibliotēkā. Digitalizētās lappuses ļauj ieraudzīt vidi, kurā rakstītais vārds cilvēku sasniedza ar preses ziņām, sludinājumiem, noteikumiem, mācību materiāliem un praktiskiem padomiem.

Šādā vidē prasme lasīt pavēra pieeju informācijai ārpus sarunas ģimenē vai vietējā kopienā. Cilvēks varēja patstāvīgi iepazīties ar sabiedriskiem notikumiem, saimnieciskām norādēm un kultūras tekstiem. Rakstpratība tādējādi kļuva par vienu no priekšnoteikumiem līdzdalībai publiskajā dzīvē.

Tomēr vēsturiskus izdevumus nevajadzētu lasīt kā neitrālu pagātnes spoguli. Preses saturu ietekmēja izdevēju izvēles, sava laika politiskā vide, pieejamā izglītība un tehnoloģijas. Arī pati iespēja tikt pie grāmatas vai laikraksta dažādām sabiedrības grupām nebija vienāda.

Tāpēc Latvijas vēsturiskais materiāls ir īpaši vērtīgs nevis nepārbaudītu rakstpratības rādītāju radīšanai, bet gan lasīšanas kultūras izpētei. Tas palīdz pamanīt, kādi teksti tika publicēti, kā tie uzrunāja lasītājus un kā rakstītā informācija ienāca ikdienas lēmumos.

Kāpēc UNESCO izvēlējusies 8. septembri

UNESCO Starptautisko rakstpratības dienu atzīmē katru gadu 8. septembrī. Organizācija uzsver, ka rakstpratība ir saistīta ar cilvēka tiesībām, cieņu un iespējām pilnvērtīgi piedalīties sabiedrības dzīvē.

Dienas nozīme nav reducējama uz svinīgu ierakstu kalendārā. Tā pievērš uzmanību šķēršļiem, kas cilvēkiem var traucēt saprast un izmantot rakstītu informāciju. Šādi šķēršļi rodas ne tikai tad, ja cilvēks neprot lasīt, bet arī tad, ja teksts ir pārlieku sarežģīts, neskaidri iztulkots, tehniski nepieejams vai izrauts no konteksta.

Rakstpratība nav vienreiz apgūta prasme, kas nemainīgi kalpo visu mūžu. Mainoties saziņas videi, cilvēkam jāiemācās orientēties jaunās teksta formās — no drukātas veidlapas un bankas līguma līdz paziņojumam telefonā, meklētāja rezultātam un sociālo tīklu ierakstam.

Mūsdienu rakstpratība sākas ar teksta izpratni

Izlasīt vārdus vēl nenozīmē saprast to sekas. Līgumā būtiska informācija var slēpties nosacījumos par termiņiem, automātisku pagarināšanu vai papildu izmaksām. Valsts iestādes vēstulē izšķirošs var būt datums, prasītā darbība un kārtība, kādā lēmumu iespējams apstrīdēt.

Arī veselības informācijas lasīšana prasa vairāk par burtu pazīšanu. Jāspēj nošķirt vispārīgs skaidrojums no individuāla medicīniska ieteikuma, ievērot devas un brīdinājumus, kā arī saprast, kad nepieciešams vērsties pie ārsta vai farmaceita.

Ikdienā šo paplašināto rakstpratību var pārbaudīt ar dažiem jautājumiem:

• Kas ir teksta autors vai izdevējs?
• Kādu rīcību teksts no manis prasa?
• Vai norādīts datums, termiņš un pilns konteksts?
• Vai apgalvojumu apstiprina sākotnējais vai uzticams avots?
• Ko es riskēju zaudēt, ja tekstu saprotu nepareizi?

Šie jautājumi rakstpratību padara par praktisku drošības instrumentu. Tie palīdz laikus pamanīt neskaidrus noteikumus, maldinošus solījumus un mēģinājumus panākt pārsteidzīgu rīcību.

Digitālajā vidē lasīt nozīmē arī pārbaudīt

Internetā teksts bieži nonāk pie lasītāja bez sākotnējā konteksta. Ekrānuzņēmumā var nebūt redzams datums, sociālā tīkla ieraksts var pārstāstīt tikai daļu no dokumenta, bet virsraksts var radīt iespaidu, ko pats avots neapstiprina.

Te rakstpratība sastopas ar medijpratību. Lasītājam jāprot atrast sākotnējo publikāciju, pārbaudīt izdevēju, salīdzināt datumu un atšķirt faktu no komentāra. Jāņem vērā arī tas, ka profesionāls noformējums pats par sevi neapliecina informācijas patiesumu.

Īpaša piesardzība vajadzīga, ja teksts rada steidzamību, bailes vai sola tūlītēju ieguvumu. Pirms saites atvēršanas, personas datu ievadīšanas vai maksājuma veikšanas ir vērts pārbaudīt tīmekļa adresi un attiecīgās iestādes oficiālo vietni. Dažas papildu minūtes var novērst kļūdu ar finansiālām vai juridiskām sekām.

Digitālā rakstpratība ietver arī spēju atzīt nenoteiktību. Ja avots nav atrodams vai apgalvojumu nevar pārbaudīt, drošākais secinājums nav automātiski to pieņemt par patiesu. Dažkārt atbildīga lasīšana nozīmē atlikt spriedumu.

Latvijas digitālais mantojums māca lasīt kontekstā

Latvijas Nacionālā bibliotēka ar Nacionālās digitālās bibliotēkas starpniecību nodrošina piekļuvi digitalizētam Latvijas kultūras mantojumam. Tur pieejamie vēsturiskie izdevumi ļauj salīdzināt dažādu laikmetu valodu, informācijas pasniegšanas veidus un lasītājam adresētos vēstījumus.

Meklējot vēsturiskajā presē kādu notikumu vai jēdzienu, svarīgi aplūkot ne tikai vienu atrastu fragmentu. Jāpārbauda izdevuma nosaukums, publicēšanas laiks, blakus esošie raksti un plašākais laikmeta konteksts. Vecs laikraksta teksts apliecina, ka konkrētais vēstījums ticis publicēts, taču tas automātiski nepierāda visu tajā rakstīto.

Šāds darbs ar avotiem labi parāda rakstpratības attīstību. Vēsturiskajā lasīšanā nepieciešama konteksta izjūta, bet mūsdienu digitālajā vidē tai pievienojas avota, saites, datuma un autora pārbaude. Abos gadījumos galvenais jautājums ir viens: ne tikai “ko teksts saka?”, bet arī “kāpēc un kādos apstākļos tas to saka?”.

Starptautiskā rakstpratības diena tādēļ ir piemērots brīdis pārbaudīt savu ikdienas lasīšanas paradumu. Vai pirms piekrišanas tiek izlasīti visi nosacījumi? Vai veselības norādei ir uzticams avots? Vai emocionāls ieraksts tiek salīdzināts ar pilnu dokumentu? Tieši šajās situācijās rakstpratība kļūst par sabiedrības un katra cilvēka drošības prasmi.

Avots: UNESCO