Apkures tarifi 2026./2027.: ko Latvijai nozīmē cenu svārstības

Autors: PNC redakcija. Publicēts 2026. gada 30. augustā.

SPRK 28. augustā norādītās dabasgāzes cenu svārstības palielina nenoteiktību pirms apkures sezonas, taču tās pašas par sevi vēl nepierāda gaidāmu tarifu kāpumu. Mājsaimniecībām svarīgākais būs katrā pilsētā apstiprinātais siltumenerģijas tarifs, tā spēkā stāšanās datums un ēkas faktiskais patēriņš.

No sniegtās SPRK informācijas nevar korekti aprēķināt konkrētu cenu starpību starp Rīgu un citām lielākajām Latvijas pilsētām: avota izvilkumā nav norādīti šo pilsētu 2026. gada augusta tarifi eiro par megavatstundu. Tādēļ skaitļus aizstāt ar aplēsēm nebūtu pamatoti.

Ko apstiprina 28. augusta informācija

Šī tabula parāda būtisku robežu: ir apstiprināta tirgus nenoteiktība, bet nav dota pietiekama skaitliskā informācija pilsētu tarifu salīdzināšanai. Pat tad, ja gāze starptautiskajā tirgū sadārdzinās, gala tarifs var mainīties vēlāk vai mazākā apmērā noslēgto līgumu, kurināmā struktūras un vietējās ražošanas dēļ.

Kāpēc globālā gāzes cena rēķinā parādās ar nobīdi

Dabasgāzes cenu Latvijā ietekmē Eiropas pieprasījums, krātuvju piepildījums, sašķidrinātās dabasgāzes piegāžu konkurence un transportēšanas izmaksas. Auksta ziema Eiropā vai piegāžu traucējumi var palielināt pieprasījumu, taču vienas dienas biržas cenu kustība automātiski nekļūst par nākamā mēneša apkures tarifu.

Siltumapgādes uzņēmumi var izmantot ilgāka termiņa iepirkumus, cenu fiksēšanu vai vairākus kurināmā veidus. Tāpēc starptautiskās cenas tarifā parasti nonāk atbilstoši faktiskajām izmaksām un regulatora vai pakalpojuma sniedzēja noteiktajai tarifu piemērošanas kārtībai.

Biomasa mazina tiešo atkarību no gāzes, bet ne visas izmaksas

Pilsētās ar lielāku šķeldas un citas biomasas īpatsvaru gāzes cenas ietekme var būt vājāka. Tomēr biomasas cenu veido mežsaimniecības piedāvājums, mitrums un kvalitāte, pārstrāde, uzglabāšana un pārvadājumi. Arī vietējais kurināmais nav pasargāts no elektrības, degvielas un darbaspēka izmaksu pārmaiņām.

Elektrība un vietējā ražošana maina katras pilsētas rezultātu

Elektrība nepieciešama sūkņiem, katlumāju iekārtām un siltumtīklu darbībai. Koģenerācijas stacijās elektrības un siltuma ražošana ir savstarpēji saistīta, tāpēc tirgus apstākļi var ietekmēt izmaksu sadalījumu. Tomēr elektrības cenas kāpums nenozīmē identisku siltuma tarifa pieaugumu visās pašvaldībās.

Izšķiroša ir vietējā ražošanas struktūra: pašu katlumājas, iepirktā siltumenerģija, izmantotais kurināmais, iekārtu efektivitāte un siltumtīklu zudumi. Divas pilsētas vienā laikā var saskarties ar vienādu globālo cenu fonu, bet saņemt atšķirīgus tarifus.

Arī tarifs nav tas pats, kas gala rēķins. Rēķinu ietekmē āra temperatūra, ēkas siltumnoturība, patēriņa uzskaite, karstā ūdens sagatavošana un nodokļi. Tarifu salīdzinājumā jāizmanto viena mērvienība un vienāds nodokļu režīms — šajā gadījumā eiro par megavatstundu bez PVN.

Rīgas decembra tarifs dos pārbaudāmu atbildi

Prognozi var formulēt šādi: vai Rīgas publicētais siltumenerģijas tarifs bez PVN 2026. gada decembrī būs augstāks nekā augustā?

• Termiņš prognozes fiksēšanai: 2026. gada 30. novembris.
• “Jā” nozīmē, ka decembra tarifs bez PVN ir lielāks par augusta tarifu.
• “Nē” nozīmē, ka decembra tarifs ir vienāds vai zemāks.
• Atbildi nosaka SPRK vai Rīgas pakalpojuma sniedzēja publicētais tarifs un tā spēkā esības datums.

Tarifa kāpuma scenāriju atbalstītu noturīgi dārgāka gāze, lielākas piegāžu izmaksas vai nelabvēlīgāka iepirktās siltumenerģijas cena. Nemainīgu vai zemāku tarifu varētu veicināt iepriekš noslēgti līgumi, lielāks biomasas īpatsvars, efektīvāka vietējā ražošana vai zemākas faktiskās kurināmā izmaksas.

Mājsaimniecībām nākamais praktiskais pārbaudes punkts ir Rīgas tarifa publikācija decembrim. Tajā jāsalīdzina tieši tarifs bez PVN un spēkā stāšanās datums, nevis atsevišķa dzīvokļa rēķina kopsumma.

Avots: Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija