Degvielas cena Latvijā: 1 centa ietekme uz 45 litriem

Katrs cenas kāpuma cents par litru 45 litru uzpildi sadārdzina par 0,45 eiro, bet 10 centu starpība — par 4,50 eiro. Tā Latvijas nedēļas vidējo degvielas cenu var pārvērst personīgā transporta budžetā.

Eiropas Komisijas sniegtajā informācijā par Weekly Oil Bulletin nav norādīts jaunākās Latvijas datu rindas datums un konkrētās benzīna vai dīzeļdegvielas cenas. Tāpēc precīzu aktuālās nedēļas cenu un tās izmaiņu pret iepriekšējo nedēļu bez pašas datu tabulas nosaukt nevar.

Autors: PNC redakcija
Sagatavots: 2026. gada 29. augustā

Galvenie fakti

• 1 cents litrā maina 45 litru uzpildes izmaksas par 0,45 eiro.
• Weekly Oil Bulletin apkopo ES dalībvalstu patēriņa cenas un informāciju par nodokļiem.
• Valsts vidējais rādītājs nav konkrētas uzpildes stacijas piedāvājums.
• Baltijas cenas drīkst salīdzināt tikai par vienu nedēļu un ar vienādu metodiku.

Kā pareizi nolasīt Latvijas nedēļas cenu

Eiropas Komisijas Weekly Oil Bulletin regulāri apkopo ES dalībvalstu naftas produktu patēriņa cenas, tostarp cenu un nodokļu informāciju. Autovadītāja tēriņu vērtēšanai jāizmanto attiecīgās degvielas cena ar nodokļiem, jo tā visprecīzāk raksturo patērētāja maksājumu.

Jāsalīdzina viens degvielas veids ar to pašu degvielas veidu: benzīns ar benzīnu un dīzeļdegviela ar dīzeļdegvielu. Abām datu rindām jāattiecas uz vienādu nodokļu metodiku, bet salīdzinājuma bāzei jābūt iepriekšējai pilnībā salīdzināmajai nedēļai.

Aprēķina secība ir vienkārša:

1. No jaunākās cenas par litru atņem iepriekšējās salīdzināmās nedēļas cenu.
2. Iegūto starpību reizina ar uzpildāmo litru skaitu.
3. Benzīnam un dīzeļdegvielai aprēķinu veic atsevišķi.

Ja jaunākā cena ir zemāka, rezultāts būs negatīvs un parādīs ietaupījumu. Ja kādai nedēļai trūkst datu vai mainīta metodika, to nevajadzētu izmantot kā tiešu salīdzinājuma punktu.

Cik cenu starpība nozīmē 45 litru uzpildei

Pilnas uzpildes izmaksu izmaiņas aprēķina pēc formulas: litra cenas starpība × 45 litri.

• Ja cena pieaug par 0,01 eiro litrā, 45 litri maksā par 0,45 eiro vairāk.
• Ja cena pieaug par 0,03 eiro litrā, sadārdzinājums ir 1,35 eiro.
• Ja cena pieaug par 0,10 eiro litrā, sadārdzinājums sasniedz 4,50 eiro.

Tie ir matemātiski piemēri, nevis apgalvojums par pašreizējo cenu kāpumu Latvijā. Lai iegūtu faktisko nedēļas rezultātu, piemēra cenas starpība jāaizstāj ar divu salīdzināmu Weekly Oil Bulletin Latvijas rindu starpību.

Svarīgi nošķirt arī uzpildes apjomu no bākas nominālās ietilpības. Automobilim var būt 45 litru bāka, taču, ja tajā vēl palikusi degviela, faktiskajā reizē nopirktais daudzums būs mazāks.

Brauciena izmaksas nosaka patēriņš, attālums un cena

Plānotajam braucienam vispirms aprēķina vajadzīgo degvielas daudzumu:

patēriņš litros uz 100 kilometriem × attālums kilometros ÷ 100.

Piemēram, automobilim ar 6,5 litru patēriņu uz 100 kilometriem 320 kilometru braucienam vajadzēs aptuveni 20,8 litrus. Ja aprēķina piemērā degviela maksā 1,70 eiro litrā, brauciens izmaksātu 35,36 eiro.

Cena 1,70 eiro šajā piemērā ir tikai ilustratīva. Personīgajam aprēķinam jāievada izvēlētās stacijas faktiskā cena vai salīdzināšanai paredzētais oficiālais valsts vidējais rādītājs.

Reālais patēriņš var atšķirties no automobiļa norādītā vidējā. To ietekmē satiksme, ātrums, temperatūra, riepas, krava, maršruts un braukšanas stils, tādēļ garākam ceļam ir lietderīgi paredzēt nelielu rezervi.

Valsts vidējā cena nav stacijas cenu zīme

Weekly Oil Bulletin rādītājs raksturo valsts līmeņa cenu, nevis garantētu cenu konkrētā adresē. Atsevišķā stacijā cena var būt augstāka vai zemāka, turklāt gala maksājumu var mainīt lojalitātes atlaides un īslaicīgi piedāvājumi.

Arī vienas nedēļas cenu kustība pati par sevi nepierāda konkrētu cēloni. Bez atsevišķiem avotiem to nevar droši skaidrot tikai ar naftas cenu, nodokļiem, valūtas kursu, piegādes izmaksām vai tirgotāju lēmumiem.

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas salīdzinājums ir jēgpilns vienīgi tad, ja visām trim valstīm izmantota viena datu nedēļa, identisks degvielas veids un cena ar vienādu nodokļu metodiku. Ja kāds no šiem nosacījumiem nav izpildīts, valstu sarindojums var maldināt.

Avots: European Commission