Degvielas cenas Baltijā: kā pareizi aprēķināt starpību

Eiropas Komisijas dati ļauj salīdzināt benzīna un dīzeļdegvielas cenas Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, taču pieejamajā avota izvilkumā nav norādīts jaunākā perioda datums un faktiskās cenas. Tādēļ pašreizējo Baltijas valstu cenu rangu un konkrētu ietaupījumu nevar aprēķināt, neizdomājot trūkstošus skaitļus.

Autors: PNC redakcija

Būtība īsumā

• Jāsalīdzina viena degvielas veida cenas par vienu un to pašu datumu.
• Mājsaimniecības izdevumiem svarīga ir cena ar nodokļiem.
• Viena centa starpība 60 litru uzpildē nozīmē tikai 60 centus.
• Brauciens pāri robežai jāvērtē kopā ar ceļa izmaksām.

Datu periods jānorāda kopā ar cenu

Eiropas Komisijas iknedēļas naftas produktu cenu biļetens publicē salīdzināmus Eiropas Savienības valstu benzīna un dīzeļdegvielas cenu datus. Tas ir piemērots avots Baltijas valstu salīdzināšanai, jo cenas apkopotas pēc vienotas pieejas.

Precīzu jaunākā perioda datumu no pievienotās avota liecības noteikt nevar. Tajā apstiprināta datu pieejamība, bet nav ietverts publicēšanas dienā redzamais datums vai Latvijas, Lietuvas un Igaunijas cenu vērtības. Līdz ar to nepārbaudītas šodienas cenas šeit netiek publicētas.

Salīdzinājumā datumam jābūt redzamam līdzās skaitļiem. Nedēļu sajaukšana var radīt maldinošu rezultātu, jo degvielas cenas mainās arī tad, ja nodokļu likmes paliek nemainīgas.

Baltijas cenas jāsalīdzina vienādās vienībās

Benzīns jāsalīdzina ar tādu pašu benzīna kategoriju, bet dīzeļdegviela — ar dīzeļdegvielu. Visām trim valstīm jāizmanto viena mērvienība, piemēram, eiro par litru, un viens datu periods.

Mājsaimniecības budžetam visnoderīgākā ir cena ar nodokļiem, jo tā vislabāk atbilst summai, ko autovadītājs maksā, uzpildot automobili. Cena bez nodokļiem vairāk palīdz analizēt degvielas piegādes, vairumtirdzniecības un tirgotāju izmaksu atšķirības.

Zemāka cena bez nodokļiem nenozīmē, ka arī cena uzpildes stacijā būs zemāka. Valsts ar lielāku akcīzi vai pievienotās vērtības nodokļa ietekmi var nonākt citā vietā salīdzinājumā pēc nodokļu pieskaitīšanas.

Ko litra cenas starpība nozīmē vienā uzpildē

Aprēķins ir vienkāršs: cenas starpība par litru jāreizina ar uzpildīto litru skaitu. Zemāk redzamie skaitļi ir aprēķina piemēri, nevis aktuālās Baltijas cenas.

Ja kaimiņvalstī degviela maksā par pieciem centiem litrā mazāk, 50 litru uzpildē teorētiskais ietaupījums ir 2,50 eiro. Tas vēl nepierāda, ka īpašs brauciens uz citu valsti būs izdevīgs.

Robežbrauciena degvielas izmaksas var aprēķināt šādi: turp un atpakaļ nobraukto kilometru skaitu dala ar 100, reizina ar automobiļa patēriņu un pēc tam ar degvielas cenu. Pilnīgākā aprēķinā jāņem vērā arī automobiļa nolietojums, iespējamās laika izmaksas un novirze no ierastā maršruta.

Kāpēc gala cena valstīs atšķiras

Degvielas mazumtirdzniecības cenu veido vairāki slāņi. Akcīzes nodoklis parasti ir noteikta nodokļa daļa, savukārt pievienotās vērtības nodoklis tiek piemērots ar nodokli apliekamajai cenai atbilstoši valsts kārtībai.

Cenu bez nodokļiem ietekmē naftas produktu vairumtirdzniecības cena, piegādes līgumi, uzglabāšana un loģistika. Nozīme var būt arī valūtas kursam, jo nafta un daļa naftas produktu starptautiskajā tirgū tiek tirgoti ASV dolāros, bet Baltijas patērētāji maksā eiro.

Gala cenā ietilpst arī degvielas tirgotāju izdevumi: termināļu un uzpildes staciju uzturēšana, transports, darbaspēks, enerģija, maksājumu apstrāde un komerciālā marža. Konkurence konkrētā pilsētā vai ceļa posmā var radīt atšķirības pat vienas valsts robežās.

Tāpēc nākamajā salīdzināšanas reizē vispirms jāpārbauda biļetena jaunākā perioda datums, pēc tam vienādas degvielas kategorijas un cena ar nodokļiem. Tikai tad litra starpību var pārvērst 40, 50 vai 60 litru uzpildes izmaksās un salīdzināt ar papildu brauciena cenu.

Avots: Eiropas Komisija