Nākamajai nedēļai nav jābūt izplānotai līdz pēdējai stundai. Ja priekšā ir darba diena, mācības vai cits pienākums, izvēlies vienu skaidru darbību, ar kuru sāksi. Sagatavo tai vajadzīgo, bet pārējos darbus atstāj ierastajā plānā. Arī tad, ja svētdien strādā vai tavs grafiks sākas citā dienā, šo domu vari pielāgot savam nākamajam darba posmam.
Autors: PNC redakcija.
Ko nozīmē skaidrs pirmais solis
Doma „Nākamajai nedēļai pietiek ar skaidru pirmo soli” nav aicinājums ignorēt kalendāru. Tā piedāvā izvēlēties sākuma punktu brīdī, kad prātā vienlaikus ir pārāk daudz nākamo darbu. Visu nedēļu vienā vakarā paredzēt nevar, bet vienu konkrētu rīcību parasti var nosaukt.
Pirmais solis ir darbība, nevis plašs nodoms. „Sakārtot darbus” vēl neatbild uz jautājumu, ar ko sākt. „Atvērt pirmdienas sanāksmes piezīmes un pierakstīt vienu apspriežamo jautājumu” jau pasaka, ko darīt. Jo skaidrāk formulēts sākums, jo mazāk lēmumu jāpieņem tajā brīdī, kad pienāk laiks rīkoties.
Tas nenozīmē, ka pirmajai darbībai jābūt svarīgākajam vai grūtākajam nedēļas uzdevumam. Dažkārt noderīga ir pavisam maza sagatavošanās: nolikt pie durvīm vajadzīgos dokumentus, pārbaudīt maršrutu vai atvērt failu, ar kuru būs jāstrādā. Solim jāatbilst tavai situācijai, nevis priekšstatam par ideālu rītu.
Viens pirmdienas rīta piemērs
Pieņemsim, ka pirmdien jānosūta kolēģim atbilde par kopīgu darbu. Svētdienā nav obligāti jāraksta viss ziņojums. Var pietikt ar vienu izvēli: pirmdienas rītā atvērt iepriekšējo saraksti un pierakstīt trīs jautājumus, uz kuriem atbildē jāreaģē.
Lai šo sākumu atvieglotu, iepriekš atzīmē vajadzīgo saraksti vai noliec piezīmes vietā, kur tās atradīsi. Ja nepieciešams, ieraksti kalendārā īsu laiku šai darbībai. Ar to sagatavošanās var beigties. Pārējie pienākumi paliek kalendārā vai ierastajā uzdevumu sarakstā, un tiem nav jāaizņem viss vakars.
Šāds piemērs der arī ārpus biroja. Ja nākamais darbs sākas ar izbraukšanu, pirmais solis var būt paņemt sagatavoto somu un pārbaudīt izbraukšanas laiku. Ja rīts sākas mājās ar bērnu aprūpi, pirmais solis var būt nolikt vienuviet to, kas būs vajadzīgs, dodoties ārā. Svarīga ir rīcības skaidrība, nevis tās iespaidīgums.
Sagatavo tikai to, kas palīdz sākt
Kad pirmais solis izvēlēts, pajautā sev, kas tam patiešām būs vajadzīgs. Iespējams, tā ir viena adrese, dokuments, darba apģērbs vai pieraksts. Ja sagatavošanās sāk pārvērsties par visas nedēļas pārkārtošanu, ir vērts atgriezties pie sākotnējās darbības un tās tuvākajām vajadzībām.
Īss pieraksts var palīdzēt noslēgt plānošanu. Uzraksti vienu teikumu: „Kad sākšu nākamo darba posmu, vispirms es…” Pabeidz to ar konkrētu darbības vārdu — atvēršu, paņemšu, piezvanīšu, pārskatīšu. Otrā rindā vari pierakstīt, kas jāsagatavo. Ja nekas nav jāgatavo, arī tā ir pietiekama atbilde.
Pārējiem darbiem nav jāpazūd no redzesloka. Ja tev jau ir kalendārs, maiņu grafiks vai uzdevumu saraksts, atstāj tos savā vietā. Šī doma neprasa jaunu plānošanas sistēmu. Tā vienīgi palīdz atšķirt tuvāko darbību no visa pārējā, kas vēl gaida savu laiku. Plašāku skatījumu uz laika plānošanu ikdienā sniedz arī Senēkas atziņas par laiku.
Ja svētdiena ir darba diena
Ne visiem svētdiena ir brīvdiena, un ne visiem darba nedēļa sākas pirmdien. Maiņu darbā svētdienas vakars var pienākt pēc garas darba dienas, pirms nakts maiņas vai brīdī, kad nākamā maiņa vēl nav tuvumā. Tāpēc nav jāmeklē īpašs svētdienas rituāls, ja tas neatbilst tavam grafikam.
Izvēlies savu nākamo pārejas brīdi: laiku pirms maiņas, pirmo rītu pēc brīvdienām vai vakaru, kad gatavo nepieciešamo nākamajai dienai. Ja enerģijas ir maz, pietiek tikai nosaukt pirmo darbību. Sagatavot mantas vari vēlāk, kad tas ir ērtāk un saskan ar atpūtu.
Arī plāni mēdz mainīties. Ja pienāk cits uzdevums vai mainās maiņas laiks, pirmo soli drīkst izvēlēties no jauna. Pieraksts nav solījums izpildīt nedēļu tieši tā, kā tā šobrīd iztēlota. Tas ir neliels atbalsts nākamajam brīdim, kad vajadzēs sākt.
Avots: Editorial research
Komentāri