Kā sociālajos tīklos mazāk salīdzināt sevi ar citiem

Sociālie tīkli var dot idejas, saikni un atelpu, taču tie var arī nemanāmi pārvērst ritināšanu par savas dzīves vērtēšanu. Doma, ka salīdzināšana nozog prieku, nav precīzi piedēvējama vienam droši pārbaudāmam autoram, tomēr tā labi raksturo pieredzi, ko daudzi atpazīst: pēc dažām minūtēm pie ekrāna savs ikdienas ritms pēkšņi šķiet par lēnu, pieticīgu vai nepietiekamu.

Šis nav aicinājums atteikties no digitālās vides. Drīzāk tā ir iespēja pamanīt, kuri ieradumi palīdz justies saistītam ar citiem un kuri liek pazaudēt savu mērauklu. Īpaši svarīgi tas var būt brīžos, kad dzīvē jau ir nenoteiktība — darba maiņa, studijas, bērna ienākšana ģimenē, šķiršanās vai finansiāls saspringums.

Kāpēc citu dzīve ekrānā izskatās pilnīgāka

Sociālās salīdzināšanas ideju pagājušā gadsimta vidū formulēja psihologs Leons Festingers: cilvēki mēdz vērtēt sevi, raugoties uz citiem. Digitālajā vidē šis process ir īpaši intensīvs, jo vienā ritināšanas reizē redzamas desmitiem rūpīgi atlasītu epizožu — ceļojumi, svinības, paaugstinājumi amatā, remonti, sporta rezultāti un sakoptas maltītes.

Taču ieraksts reti rāda visu ainu. Fotogrāfijā no Jūrmalas pastaigas nav redzams nogurums, kas tai sekoja; ziņa par jaunu darbu nepasaka, cik atteikumu bijis pirms tam. Tas nenozīmē, ka cilvēki internetā melo. Biežāk viņi izvēlas dalīties ar to, ko grib atcerēties vai parādīt.

Salīdzināšana var būt arī neitrāla vai noderīga. Kāda drauga mācību sasniegums var iedrošināt pieteikties kursiem, bet redzēts skrējiena maršruts — pamudināt iziet ārā. Grūtības sākas tad, ja cita cilvēka rezultāts kļūst par pierādījumu tam, ka ar paša dzīvi kaut kas nav kārtībā.

Atšķirība starp iedvesmu un spriedzi

Pēc satura skatīšanās vērts uzdot nevis jautājumu „Vai šis cilvēks dzīvo labāk?”, bet gan „Kas ar mani notiek pēc šī satura?”. Atbilde var būt ļoti konkrēta: rodas vēlme izmēģināt recepti, piezvanīt draugam vai sakārtot budžetu. Taču var rasties arī saspringums, kauns, aizkaitinājums vai sajūta, ka jāmaina viss uzreiz.

Daži ikdienišķi piemēri

• Dzīvokļu interjera konts var iedvesmot pārkārtot vienu plauktu, bet var arī likt nicīgi skatīties uz savu īrēto mājokli.
• Profesionāls satura veidotājs var dot darba idejas, bet viņa pastāvīgā produktivitāte var radīt iespaidu, ka atpūta ir slinkums.
• Draugu ģimeņu brīvdienu attēli var sasildīt, taču sarežģītā periodā tie var pastiprināt vientulības sajūtu.

Neviena no šīm reakcijām nepadara cilvēku skaudīgu vai vāju. Tās ir zīmes, ka konkrētais saturs šobrīd saskaras ar kādu svarīgu vajadzību, mērķi vai ievainojamu vietu.

Piecpadsmit minūšu kontu audits savam mieram

Izvēlieties vienu platformu un atvēliet tai 15 minūtes. Mērķis nav atrast “pareizos” kontus vai pierādīt sev disciplīnu. Mērķis ir saprast, kāds saturs ikdienā aizņem jūsu uzmanību.

1. Atveriet pēdējo bieži skatīto kontu sarakstu vai plūsmu.
2. Pie katra konta īsi atzīmējiet pirmo reakciju: “iedvesmo”, “informē”, “izklaidē”, “neitrāls” vai “rada spriedzi”.
3. Kontiem, kas rada spriedzi, pievienojiet vienu teikumu: kas tieši to izraisa? Piemēram, “man šķiet, ka atpalieku karjerā” vai “sāku kritizēt savu izskatu”.
4. Izvēlieties vienu mazu rīcību: paslēpt saturu, pārtraukt sekot, izslēgt paziņojumus vai atstāt kontu, bet retāk to apmeklēt.
5. Atbrīvoto vietu plūsmā aizpildiet apzināti — ar vietējo kultūru, hobiju, uzticamu ziņu avotu, draugu vai saturu, kas māca ko praktisku.

Šāds audits nav jāveic perfekti. Var sākt ar trim kontiem un pēc nedēļas ievērot, vai ritināšana kļuvusi mierīgāka. Dažiem cilvēkiem noder arī vienkārša piezīme telefonā: “Ko es cerēju atrast, kad atvēru lietotni?” Tā palīdz atšķirt apzinātu izvēli no automātiska ieraduma.

Personīgie mērķi nav jāpielāgo citu tempam

Digitālā vide bieži sajauc dažādus dzīves posmus vienā plūsmā. Tur līdzās var būt kāda izlaidums, cita cilvēka uzņēmuma sākums, trešā maratons un ceturtā ģimenes pieaugums. Taču šie notikumi nav vienas sacensības etapi.

Noderīgi ir savus mērķus formulēt tā, lai tie būtu saistīti ar paša apstākļiem. “Es gribu vairāk kustēties” var kļūt par “divas reizes nedēļā iešu 20 minūšu pastaigā”. “Man vajag vairāk naudas” var kļūt par “šomēnes pārskatīšu trīs regulāros izdevumus”. Šādi mērķi ir mazāk iespaidīgi plūsmā, bet bieži vien daudz reālāki dzīvē.

Var palīdzēt arī jautājums: ja neviens šo rezultātu neredzētu, vai es to joprojām gribētu? Ja atbilde ir “jā”, mērķis, visticamāk, balstās jūsu vajadzībās, nevis salīdzināšanas spiedienā.

Kad vērts meklēt papildu atbalstu

Kontu slēpšana vai ekrānlaika samazināšana var būt labs ikdienas solis, taču tas neaizstāj psiholoģisku vai medicīnisku palīdzību. Ja sociālo tīklu lietošana ilgstoši pastiprina trauksmi, skumjas, miega problēmas, izolēšanos vai ļoti negatīvu attieksmi pret sevi, ir vērts par to parunāt ar uzticamu cilvēku vai kvalificētu speciālistu.

Palīdzības meklēšana nav jāatliek līdz brīdim, kad kļūst pavisam smagi. Saruna ar ģimenes ārstu, psihologu vai psihoterapeitu var palīdzēt saprast, vai grūtības saistītas tikai ar digitālajiem ieradumiem vai ar plašāku dzīves situāciju.

Nākamreiz, kad plūsma rada sajūtu, ka visiem klājas labāk, pamēģiniet apstāties pirms nākamā ieraksta. Pajautājiet sev, ko šis saturs neparāda un kāds būtu viens mazs solis jūsu paša dienai. Bieži vien prieks neatgriežas ar vēl vienu salīdzinājumu, bet ar uzmanības atgriešanu pie tā, kas jau ir svarīgs.

Avots: Editorial research