Kāpēc 18. novembrī svinam Latvijas dzimšanas dienu

Autors: PNC redakcija

18. novembrī piemin Latvijas Republikas proklamēšanu 1918. gadā — brīdi, kad tika pasludināta neatkarīga valsts. Savukārt 4. maijā atceras 1990. gada lēmumu atjaunot šīs valsts neatkarību pēc padomju okupācijas. Abas dienas ir nozīmīgas, taču tās apzīmē atšķirīgus notikumus: valsts dibināšanu un tās neatkarības atjaunošanu.

Ko Latvija pasludināja 1918. gada 18. novembrī

1. gada 18. novembrī Latvijas Tautas padome Rīgā proklamēja Latvijas Republiku. Tas nozīmēja politisku lēmumu veidot patstāvīgu valsti, kurā augstākā vara pieder Latvijas tautai. Tika izveidota arī pagaidu valdība Kārļa Ulmaņa vadībā. Tieši šā valstiskuma sākumu piemin valsts svētkos.

Pasludināšana nenozīmēja, ka vienā dienā jau darbojās visas jaunās valsts iestādes vai ka tās vara bija nostiprināta visā teritorijā. Valsts vēl bija jāveido un jāaizstāv. Tāpēc, runājot par 18. novembri, ir vērts nošķirt lēmumu dibināt valsti no turpmākajiem gadiem, kuros neatkarība tika īstenota praksē.

Šis datums ir svarīgs arī tāpēc, ka tas nosauc Latvijas Republikas sākumpunktu. Kad vēlāk radās jautājums par neatkarības atjaunošanu, atsauce bija uz 1918. gadā dibināto valsti. Tādēļ 18. novembris nav tikai atmiņa par vienu svinīgu pasākumu Rīgā: tas apzīmē lēmumu, uz kura balstās Latvijas valstiskuma vēsture.

Trīs datumi Latvijas valstiskuma laika līnijā

• 1918. gada 18. novembris — Latvijas Republikas proklamēšana. Latvijas Tautas padome pasludināja neatkarīgu valsti. Vēsturiskais avots: Latvijas Tautas padomes 18. novembra sēdes materiāli par Latvijas valsts proklamēšanu.
• 1990. gada 4. maijs — Neatkarības atjaunošanas deklarācija. Latvijas PSR Augstākā padome pieņēma deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu un noteica pārejas periodu. Vēsturiskais avots: 1990. gada 4. maija deklarācija „Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”.
• 1991. gada 21. augusts — valstiskā statusa nostiprināšana. Augstākā padome pieņēma konstitucionālo likumu, kas izbeidza 1990. gada deklarācijā noteikto pārejas periodu. Vēsturiskais avots: 1991. gada 21. augusta konstitucionālais likums „Par Latvijas Republikas valstisko statusu”.

Laika līnija palīdz saprast, kāpēc valsts svētku kalendārā ir vairāk nekā viens ar neatkarību saistīts datums. 1918. gadā valsts tika pasludināta; 1990. gadā tika pieņemts lēmums atjaunot tās neatkarību; 1991. gadā tika izbeigts pārejas periods. Katram notikumam ir sava vieta vienā vēsturiskā secībā.

Kāpēc 4. maijs nav otra valsts dibināšanas diena

1. gada 4. maija deklarācijas būtība bija Latvijas Republikas neatkarības atjaunošana. Tajā tika pausta nostāja, ka 1918. gadā dibinātā Latvijas valsts nav jāveido no jauna. Tas ir galvenais iemesls, kāpēc 4. maiju sauc par neatkarības atjaunošanas dienu, bet 18. novembri — par Latvijas Republikas proklamēšanas dienu.

Šī atšķirība ikdienas valodā var pazust, jo abas dienas ir saistītas ar neatkarību. Tomēr vārdi „proklamēšana” un „atjaunošana” pasaka, kas tieši notika. Pirmais apzīmē publisku lēmumu dibināt Latvijas Republiku. Otrais apzīmē lēmumu atjaunot tās neatkarīgu darbību pēc padomju okupācijas.

Arī 1990. gada 4. maijs nebija vienas dienas noslēgums visiem valstiskuma jautājumiem. Deklarācijā bija paredzēts pārejas periods. Tas beidzās ar 1991. gada 21. augusta konstitucionālo likumu. Šī secība ļauj precīzāk runāt par neatkarības atjaunošanu: 4. maijs ir izšķirošā deklarācija, bet 21. augusts — nākamais skaidri datētais tiesiskais pagrieziena punkts.

Ko šie svētki nozīmē šodien

1. novembrī Latvijā godina valsts dibināšanu. Latvijas karogs, valsts himna un publiskie piemiņas pasākumi šajā dienā atgādina par Latvijas Republikas sākumu. Svētku nozīme nav atkarīga no tā, vai cilvēks pārzina katru tālaika politisko lēmumu: būtiskākais ir saprast, ka 1918. gada 18. novembrī tika pasludināta sava valsts.

Savukārt 4. maijs atgādina, kāpēc šo valsti bija nepieciešams atjaunot. Abas dienas kopā palīdz izstāstīt Latvijas valstiskuma vēsturi bez vienkāršojuma, ka neatkarība radās tikai vienā posmā. Viens datums norāda uz sākumu, otrs — uz atgriešanos pie neatkarīgas valsts pēc okupācijas.

Tāpēc, ja jāatbild īsi, 18. novembris ir Latvijas Republikas dzimšanas diena, bet 4. maijs ir tās neatkarības atjaunošanas diena. Nākamais datums šajā vēsturiskajā secībā ir 1991. gada 21. augusts: tā nozīmi precizē konstitucionālais likums „Par Latvijas Republikas valstisko statusu”.

Avots: Valsts prezidenta kanceleja