Krišjānis Barons un Dainu skapis: kā saglabāja tautasdziesmas

Dainu skapis ir Krišjāņa Barona veidotās latviešu tautasdziesmu krātuves materiālais centrs: nelielās kartītēs pierakstītais un sakārtotais folkloras mantojums ļauj pētīt, kā dziesmas saglabātas un nodotas tālāk. 21. oktobris šeit ir tematisks atskaites punkts kultūras vēstures skaidrojumam, nevis ar Baronu saistītas gadadienas apgalvojums.

Krišjāņa Barona darbs ar latviešu tautasdziesmām

Krišjānis Barons (1835–1923) bija latviešu folklorists un publicists, kura vārds cieši saistīts ar tautasdziesmu vākšanu un sistematizēšanu. Viņa veikums bija kas vairāk par dziesmu pierakstīšanu: savāktie teksti bija jāsakārto tā, lai tos varētu salīdzināt, atrast un izmantot turpmākā darbā.

Folkloru ilgi nodeva no cilvēka cilvēkam, bieži mutvārdos. Šādā apritē dziesmu vārdi un varianti varēja mainīties, bet pieraksti palīdzēja tos saglabāt un darīja pieejamus arī cilvēkiem, kuri nebija klāt to izpildīšanas brīdī. Vākšana ļāva fiksēt dažādas versijas, savukārt kārtošana palīdzēja saskatīt kopīgās tēmas un atšķirības. Šie posmi viens otru papildina: pieraksts saglabā konkrētu tekstu, bet sistematizēšana ļauj to ievietot plašākā materiālu kopumā.

Latvijas Nacionālā bibliotēka Dainu skapi raksturo kā Latvijas kultūras mantojuma objektu. Nacionālā enciklopēdija sniedz biogrāfisku un kultūrvēsturisku informāciju par Baronu, kura darbība ir nozīmīga, lai saprastu latviešu folkloras vākšanas vēsturi. Šie avoti palīdz aplūkot gan pašu krātuvi, gan cilvēka darbu, kas saistīts ar tās tapšanu.

Kā Dainu skapis sakārto folkloras pierakstus

Dainu skapis ir īpaši šim darbam izveidota kartotēka. Tajā glabājas uz mazām lapiņām pierakstītas tautasdziesmas, ko iespējams grupēt un meklēt pēc satura. Šāda forma pārvērta lielu, daudzveidīgu materiālu kopumu pārskatāmā sistēmā.

Kartītes nozīme nav tikai tajā, ka teksts tiek noglabāts. Ja pierakstus var sakārtot un atrast, pētnieks var atgriezties pie konkrētas dziesmas un aplūkot to līdzās citiem tekstiem. Sistematizēšana ļauj pievērsties ne tikai atsevišķam pierakstam, bet arī tā vietai plašākā kopumā. Salīdzinot dziesmu variantus un tematiskās grupas, var pētīt, kādi motīvi atkārtojas, kā tie atšķiras un ko tie atklāj par tradīciju. Kartīšu kārtība tādējādi kalpo gan kā glabāšanas veids, gan kā pētniecības palīglīdzeklis.

Dainu skapis nav jāuztver kā visas latviešu folkloras pilnīgs attēlojums. Tas glabā konkrētā vākšanas un kārtošanas darba rezultātu, kas palīdz saglabāt nozīmīgu tautasdziesmu kopumu un tā dokumentēšanas vēsturi. Šis nošķīrums ir svarīgs: krātuve sniedz vērtīgu materiālu, taču tās saturs nav tas pats, kas viss folkloras mantojums.

Ko glabā Dainu skapis un kāpēc tas vajadzīgs pētniekiem

Skapis glabā pierakstītas latviešu tautasdziesmas un to kārtojumam nepieciešamo kartotēku. Katrs pieraksts ir liecība par folkloras tekstu, kas savulaik pastāvēja dzīvajā tradīcijā, kā arī par centieniem to dokumentēt. Līdz ar to krātuve sniedz materiālu gan pašām dziesmām, gan stāstam par to saglabāšanu.

Pētniecībā šāda dokumentēšana ir vērtīga vairāku iemeslu dēļ:

• tā dod piekļuvi fiksētiem folkloras tekstiem, nepaļaujoties vienīgi uz atmiņā saglabātām versijām;
• tā ļauj salīdzināt dziesmu variantus un tematus;
• tā palīdz izsekot, kā folkloras materiāls ticis vākts un organizēts;
• tā veido pamatu turpmākiem pētījumiem par latviešu kultūras tradīcijām.

Salīdzināšana palīdz pamanīt gan to, kas dziesmās saglabājas, gan to, kā tekstu varianti atšķiras. Šāds darbs iespējams tāpēc, ka pieraksti ir pieejami kā sakārtots kopums, nevis tikai izkaisītas atmiņas par atsevišķiem izpildījumiem. Krātuve nav tikai pagātnes priekšmets: tās sakārtojums ļauj dažādu paaudžu pētniekiem atgriezties pie viena un tā paša materiāla, uzdot jaunus jautājumus un salīdzināt interpretācijas. Tāpēc būtiska ir gan pašu tekstu saglabāšana, gan ziņas par to izcelsmi un kārtošanas principiem.

Dainu skapja nozīme Latvijas kultūras pašizpratnē

Dainu skapis iemieso praktisku atbildi uz jautājumu, kā saglabāt kultūras atmiņu: pierakstīt, sakārtot un nodrošināt iespēju materiālu atkal izmantot. Tā simboliskā nozīme izaug no konkrēta darba ar dziesmām, nevis tikai no priekšstata par pagātni.

Latviešu tautasdziesmas ir plašs un daudzveidīgs mantojums. To vākšana palīdzēja padarīt šo mantojumu redzamu un pētāmu, bet Barona kārtotā krātuve rāda, ka saglabāšanai vajadzīga arī metode. Bez pieraksta teksti varētu palikt grūtāk pieejami; bez kārtojuma to lielo skaitu būtu sarežģītāk pārskatīt un salīdzināt. Šī saikne starp dokumentēšanu un pieejamību palīdz saprast, kā folkloras krājums var kļūt par pamatu turpmākai pētniecībai.

Tāpēc Dainu skapja vērtība ir divējāda: tas glabā folkloras pierakstus un vienlaikus atgādina par darbu, kas ļauj kultūras mantojumam palikt pētniecībā un sabiedrības atmiņā. Latvijas Nacionālās bibliotēkas informācija par šo kultūras mantojuma objektu un Nacionālās enciklopēdijas raksts par Krišjāni Baronu ļauj aplūkot šo saikni gan no krātuves, gan cilvēka veikuma skatpunkta.

Avots: Latvijas Nacionālā bibliotēka