Latvijas karogs pie mājām: vēsture un obligātie datumi

Latvijas valsts karogs pie dzīvojamām ēkām obligāti jānovieto piecās valsts svētku un atceres dienās, bet vēl piecās dienās tas lietojams sēru noformējumā. Šis pienākums attiecas arī uz privātmājām un daudzdzīvokļu dzīvojamām ēkām, tādēļ svarīgi zināt ne tikai datumus, bet arī atšķirību starp karogu pie kāta un mastā.

Autors: PNC redakcija. Informācija pārbaudīta 2026. gada 27. augustā pēc Latvijas valsts karoga likuma un Valsts prezidenta kancelejas materiāliem.

Sarkanbaltsarkanais karogs Latvijas vēsturē

Latvijas valsts karogs ir viens no valsts nacionālajiem simboliem līdzās valsts ģerbonim un himnai. Tā sarkanbaltsarkanais krāsu salikums pieder pie visvieglāk atpazīstamajām Latvijas valstiskuma zīmēm, taču karoga vēsturiskā izcelsme ir senāka par Latvijas Republiku.

Agrīnais rakstītais avots, ar kuru saista sarkanbaltsarkana karoga lietošanu Latvijas teritorijā, ir 13. gadsimta Atskaņu hronika. Tajā, aprakstot 1279. gada notikumus, minēts no Cēsīm nākušu karavīru sarkans karogs ar baltu joslu. Šis apraksts ir vēsturiska liecība, nevis pierādījums tam, ka jau tolaik pastāvēja mūsdienu valsts karogs ar pašreizējo juridisko statusu un precīzām proporcijām.

Latviešu nacionālās kustības laikā vēsturiskais krāsu salikums ieguva jaunu nozīmi. Mākslinieks Ansis Cīrulis piedalījās mūsdienu karoga vizuālā veidola izstrādē, bet pēc Latvijas Republikas nodibināšanas tika nostiprināts karoga oficiālais izskats. Padomju okupācijas laikā sarkanbaltsarkanais karogs tika izstumts no oficiālās publiskās telpas, savukārt Atmodas gados tas atkal kļuva par redzamu neatkarības centienu simbolu.

Mūsdienās karoga juridisko statusu, krāsas, proporcijas un lietošanas kārtību nosaka Latvijas valsts karoga likums. Valsts prezidenta kanceleja to raksturo kā vienu no Latvijas nacionālajiem simboliem.

Kad karogs pie mājas jāizkar obligāti

Likums nosaka, ka Latvijas valsts karogs pie publisku personu ēkām, privāto tiesību juridisko personu un personu apvienību ēkām, kā arī dzīvojamām ēkām jānovieto noteiktās dienās. Tātad prasība attiecas ne tikai uz valsts un pašvaldību iestādēm, bet arī uz privātmājām un daudzdzīvokļu namiem.

Decembra piemiņas dienai nav viena nemainīga kalendāra datuma, tādēļ katru gadu jāpārbauda, kurā datumā iekrīt mēneša pirmā svētdiena. Ministru kabinets var noteikt karoga lietošanu arī citos gadījumos.

Karogu drīkst novietot arī citās valsts, tautas vai ģimenes svētku dienās. Šādos gadījumos tā lietošana ir brīvprātīga, taču joprojām jāievēro prasības par cieņpilnu novietojumu un karoga stāvokli.

Parastais un sēru noformējums nav viens un tas pats

Pie ēkas fasādes piestiprinātu karogu sēru dienā papildina ar melnu lenti. To piestiprina pie kāta virs karoga. Lentes platums ir 1/20 no karoga platuma, bet tās garums atbilst karoga platumam.

Ja karogs atrodas mastā, sēru noformējums ir citāds: karogu paceļ līdz masta augšai un pēc tam nolaiž pusmastā. Melnā lente pie mastā pacelta karoga nav jāpievieno. Beidzoties sēru laikam, karogu vispirms atkal paceļ līdz masta augšai un tikai tad nolaiž.

Šī atšķirība palīdz izvairīties no bieži sastopamas kļūdas — melnas lentes pievienošanas pusmastā nolaistam karogam. Pie fasādes kāta izmanto lenti, bet mastā karogu nolaiž pusmastā bez lentes.

11. novembrī, lai gan Lāčplēša diena ir kritušo Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas diena, likums paredz parasto, nevis sēru noformējumu.

Kādam jābūt pie mājas novietotam karogam

Latvijas valsts karogam ir karmīnsarkanas joslas augšā un apakšā un balta horizontāla josla vidū. Krāsu joslu attiecība ir 2:1:2, bet karoga platuma un garuma attiecība — 1:2. Dekoratīvs suvenīrs ar aptuveni līdzīgām krāsām neaizstāj prasībām atbilstošu valsts karogu.

Pirms izkāršanas jāpārbauda:

• vai audums ir tīrs, nav izbalējis, saplēsts vai citādi bojāts;
• vai karogs ir pareizi orientēts un droši piestiprināts;
• vai tas neskar zemi, ēkas elementus vai priekšmetus zem tā;
• vai sēru dienā izvēlēts novietojumam atbilstošs sēru noformējums;
• vai kāts, stiprinājums un masts ir tehniski droši.

Karoga cieņpilna lietošana nav tikai estētikas jautājums. Likums aizliedz izmantot bojātu, izbalējušu, netīru vai citādi nepiemērotu valsts karogu. Ja laikapstākļi karogu sabojājuši, tas jānomaina, nevis jāatstāj pie ēkas līdz nākamajam datumam.

Daudzdzīvokļu namā karoga novietošanu parasti praktiski nodrošina ēkas īpašnieks, pārvaldnieks vai dzīvokļu īpašnieku kopības pilnvarota persona. Iedzīvotājiem ir vērts savlaicīgi noskaidrot, kurš pārbauda karoga stāvokli, piestiprina sēru lenti un nodrošina izkāršanu noteiktajā dienā.

Īsa karoga vēstures laika līnija

• 1279. gads: Atskaņu hronikā aprakstīts ar Cēsu karavīriem saistīts sarkans karogs ar baltu joslu.
• 20. gadsimta sākums: vēsturiskais krāsu salikums nostiprinās latviešu nacionālajā simbolikā.
• Pēc Latvijas Republikas dibināšanas: tiek noteikts valsts karoga oficiālais izskats un lietošanas kārtība.
• Atmodas gadi: sarkanbaltsarkanais karogs atkal publiski apliecina Latvijas valstiskuma un neatkarības ideju.
• Mūsdienas: karoga lietošanu, obligātos datumus un sēru noformējumu regulē Latvijas valsts karoga likums.

Pirms obligātās izkāršanas dienas drošākais praktiskais solis ir pārbaudīt karoga audumu un stiprinājumu, bet mainīgu datumu un ārkārtēju lēmumu gadījumā — ieskatīties aktuālajā likuma redakcijā un Ministru kabineta paziņojumos.

Avots: Likumi.lv