Vācijas vienotības diena: ko 3. oktobris nozīmē Latvijai

1. gada 3. oktobrī Vācijas Demokrātiskā Republika pievienojās Vācijas Federatīvajai Republikai, un Vācija atkal kļuva par vienotu valsti. Tāpēc šajā datumā tā atzīmē Vācijas vienotības dienu. Latvijai šis datums palīdz ieraudzīt plašāku Eiropas pārmaiņu laikmetu, taču Latvijas neatkarības atjaunošanai bija sava laika līnija un savi lēmumi.

Kāpēc Vācijas vienotības diena ir 3. oktobrī

Berlīnes mūra krišana 1989. gada 9. novembrī kļuva par redzamāko Vācijas dalījuma beigu simbolu. Tomēr mūra atvēršana vēl nenozīmēja, ka abas Vācijas valstis tajā dienā juridiski apvienojās. Tam sekoja politiskas sarunas, vēlēšanas Austrumvācijā un vienošanās par apvienošanās kārtību.

Atkalapvienošanās stājās spēkā 1990. gada 3. oktobrī. Tieši šo datumu, nevis mūra krišanas dienu, Vācija atzīmē kā valsts svētkus. Vācijas federālā valdība Vācijas vienotības dienu saista ar 1990. gada atkalapvienošanos.

Datumu ir vērts atšķirt arī no 1989. gada rudens notikumiem. Mūra krišana atvēra ceļu pārmaiņām un padarīja Vācijas apvienošanos iespējamu politiskā nozīmē. Savukārt 3. oktobris iezīmē brīdi, kad apvienošanās kļuva par valsts iekārtas faktu. Šī atšķirība palīdz saprast, kāpēc vēstures simbols un oficiālā svētku diena ir divi dažādi datumi.

Kā 1989.–1991. gadā mainījās Eiropas politiskā karte

Vācijas atkalapvienošanās notika laikā, kad Eiropā mainījās pēckara politiskā kārtība. Vācija kopš Otrā pasaules kara beigām bija sadalīta, un tās dalījums bija viens no redzamākajiem Aukstā kara apliecinājumiem. Vienotas Vācijas izveide parādīja, cik strauji šī kārtība tobrīd mainījās.

Īsa laika līnija palīdz nodalīt vienlaikus notikušos procesus:

• 1989. gada 23. augusts: Baltijas ceļā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāji demonstrēja prasību pēc brīvības un vēsturiskā taisnīguma.
• 1989. gada 9. novembris: tika atvērta Berlīnes mūra robeža; tas kļuva par Vācijas dalījuma beigu simbolu.
• 1990. gada 4. maijs: Latvijas PSR Augstākā padome pieņēma deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, paredzot pārejas periodu.
• 1990. gada 3. oktobris: notika Vācijas atkalapvienošanās.
• 1991. gada janvāris: barikāžu laikā Latvijas iedzīvotāji aizstāvēja neatkarības atjaunošanas procesu.
• 1991. gada 21. augusts: Latvija pieņēma konstitucionālo likumu par valstisko statusu, noslēdzot 1990. gadā noteikto pārejas periodu.

Šie pieturas punkti raksturo vienu pārmaiņu laikmetu, bet tiem ir atšķirīga nozīme. Vācijā jautājums bija par divu Vācijas valstu apvienošanos. Latvijā — par 1918. gadā dibinātās valsts neatkarības atjaunošanu pēc padomju okupācijas. Abu valstu lēmumus nevar sapludināt vienā notikumā vai izskaidrot ar vienu vienkāršu cēloņu ķēdi.

Kur šajā laikā atradās Latvijas neatkarības atjaunošana

Kad Vācija 1990. gada oktobrī kļuva vienota, Latvija jau bija pieņēmusi 4. maija deklarāciju, taču tās neatkarības atjaunošanas process vēl nebija noslēdzies. Deklarācijā par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu tika noteikts pārejas periods valsts varas atjaunošanai. Tāpēc 1990. gada 3. oktobri Latvijas vēsturē nevajadzētu uztvert kā neatkarības atgūšanas datumu.

Latvijas ceļā izšķiroša bija pašas sabiedrības rīcība un Latvijas institūciju pieņemtie lēmumi. 1991. gada janvāra barikādes parādīja, ka pāreja nebija tikai juridisks process. Savukārt pēc 1991. gada augusta notikumiem Maskavā Latvijas Augstākā padome pieņēma konstitucionālo likumu par Latvijas Republikas valstisko statusu. Šis datums Latvijas neatkarības atjaunošanas laika līnijā pilda citu lomu nekā 3. oktobris Vācijas vēsturē.

Baltijas valstu un Vācijas pieredze tomēr pieder vienam Eiropas vēstures posmam. 1989.–1991. gadā mainījās robežu, valsts varas un starptautisko attiecību jautājumi, kas gadu desmitiem bija šķituši iesaldēti. Vācijas vienotības diena Latvijas lasītājam atgādina par šo pārmaiņu mērogu, vienlaikus ļaujot precīzi nosaukt Latvijas pašas nozīmīgākos datumus.

Ko 3. oktobris palīdz atcerēties

Ja jāizvēlas viens datums Vācijas atkalapvienošanās apzīmēšanai, tas ir 1990. gada 3. oktobris. Ja runa ir par Latvijas neatkarības atjaunošanu, jāskatās uz 1990. gada 4. maiju un 1991. gada 21. augustu, kā arī uz sabiedrības rīcību starp tiem. Šādi datumi veido skaidru laika līniju, nepadarot atšķirīgas valstu pieredzes par vienu stāstu.

Autors: PNC redakcija.

Avots: Vācijas federālā valdība