Jaunākās
PNC
Latvijas valsts karogs plīvo pie vēsturiskas ēkas Rīgas centrā pirms vēlēšanām.

15. Saeima: vai 3. oktobrī mandātus iegūs 7 saraksti?

Autors: PNC redakcija | Publicēts 2026. gada 10. septembrī

Tuvojoties 2026. gada 3. oktobra vēlēšanām, viens no būtiskākajiem jautājumiem ir ne tikai tas, kura partija saņems visvairāk balsu, bet arī tas, cik kandidātu sarakstu būs pārstāvēti 15. Saeimā. Saeimas vēlēšanu likumā noteiktais 5% slieksnis ierobežo mandātu sadalē iesaistīto sarakstu loku, taču prognozes galīgā atbilde būs atkarīga tikai no Centrālās vēlēšanu komisijas publicētā mandātu sadalījuma.

Īsi par prognozes jautājumu

  • Jautājums: vai 15. Saeimā mandātus iegūs vismaz septiņi kandidātu saraksti?
  • Termiņš: 2026. gada 3. oktobris — 15. Saeimas vēlēšanu diena.
  • “Jā” iznākums: CVK galīgajā sadalījumā vismaz septiņiem sarakstiem ir viens vai vairāki mandāti.
  • “Nē” iznākums: mandātus iegūst seši vai mazāk sarakstu.
  • Izšķirošais avots: CVK publicētais galīgais 15. Saeimas mandātu sadalījums.

Šī robeža palīdz novērtēt iespējamo parlamenta sadrumstalotību. SKDS jaunākie reitingi papildina šo vērtējumu ar aktuālu prognozi par astoņiem sarakstiem virs 5% sliekšņa. Septiņu vai vairāk politisko spēku pārstāvniecība parasti paplašina koalīciju kombināciju loku, bet vienlaikus var sarežģīt vienošanos par stabilu vairākumu, ministriju sadalījumu un kopīgu valdības programmu.

Lasi arī: Kur doties šovakar: kultūras pasākumu izlase Rīgā (10. septembris)

5% slieksnis vēl negarantē vietu Saeimā

Saeimas vēlēšanu likums paredz, ka mandātu sadalē nepiedalās kandidātu saraksti, kuri visā Latvijā saņēmuši mazāk nekā 5% nodoto balsu kopskaita. Tādējādi saraksts ar rezultātu zem šīs robežas nevar iegūt Saeimas mandātus, pat ja atsevišķā vēlēšanu apgabalā tam bijis salīdzinoši augsts atbalsts.

Tomēr prognozes izšķiršanai nepietiks saskaitīt sarakstus, kas provizoriski pārsnieguši 5%. Sliekšņa pārvarēšana nozīmē tiesības piedalīties mandātu sadalē, savukārt prognozes noteikums prasa faktiski piešķirtu mandātu. Tieši tādēļ vienīgais izšķirošais rādītājs būs CVK galīgajā sadalījumā redzamais sarakstu skaits ar vismaz vienu vietu.

Šī atšķirība ir svarīga arī vēlēšanu naktī. Provizoriskie balsu procenti var mainīties, kamēr tiek apkopoti iecirkņu rezultāti, saņemtas ziņas no ārvalstu iecirkņiem un pabeigtas likumā paredzētās pārbaudes. Saraksts, kas sākotnēji atrodas nedaudz virs 5%, vēl nav uzskatāms par droši pārstāvētu parlamentā.

14. Saeimas rezultāts rāda septiņu sarakstu modeli

CVK 14. Saeimas vēlēšanu sadaļā publicētais mandātu sadalījums piedāvā praktisku salīdzinājumu. Toreiz vietas parlamentā ieguva septiņi kandidātu saraksti, kopā sadalot Satversmē noteiktos 100 mandātus.

Kandidātu saraksts 14. Saeimā Mandāti
Jaunā Vienotība 26
Zaļo un Zemnieku savienība 16
Apvienotais saraksts 15
Nacionālā apvienība 13
Stabilitātei! 11
Progresīvie 10
Latvija pirmajā vietā 9

Šis piemērs nenosaka 15. Saeimas iznākumu, taču parāda, ko prognozes kontekstā nozīmē septiņu sarakstu parlaments. Nevienam politiskajam spēkam nebija pat tuvu 51 mandātam, tādēļ valdības vairākuma izveidei bija nepieciešama vairāku sarakstu sadarbība.

Arī 15. Saeimā kopējais vietu skaits būs 100. To nosaka Latvijas Republikas Satversme, kas paredz arī Saeimas vēlēšanas oktobra pirmajā sestdienā. Taču tas, vai šos mandātus sadalīs septiņi, astoņi vai tikai pieci politiskie spēki, būs atkarīgs no vēlētāju balsojuma un mandātu aprēķina rezultātiem.

Ceļš uz “jā”: vairāki saraksti noturas virs robežas

“Jā” iznākumam nepieciešams, lai vismaz septiņi atsevišķi kandidātu saraksti ne tikai saņemtu pietiekamu balsu daļu, bet arī iegūtu vismaz vienu mandātu. Šāds scenārijs kļūst ticamāks, ja vēlētāju atbalsts sadalās starp vairākiem konkurētspējīgiem politiskajiem spēkiem un vismaz daļa mazāko sarakstu pārliecinoši pārvar 5% robežu.

Svarīgs var būt arī atbalsta teritoriālais sadalījums. Saeimas deputātus ievēlē vēlēšanu apgabalos, tāpēc sarakstu rezultāti tajos un katram apgabalam piešķiramo mandātu skaits ietekmē vietu sadalījumu. Vienāds balsu īpatsvars valsts mērogā ne vienmēr nozīmē pilnīgi vienādu mandātu iznākumu, ja sarakstu atbalsta ģeogrāfija atšķiras.

Kas palielinātu sadrumstalotību

  • Vairāki saraksti droši pārsniedz 5%, nevis grupējas tieši zem sliekšņa.
  • Atbalsts nav koncentrēts tikai dažiem dominējošiem politiskajiem spēkiem.
  • Mazākiem sarakstiem ir pietiekami konkurētspējīgi rezultāti vēlēšanu apgabalos.
  • Neliela balsu daļa paliek sarakstiem, kuri mandātu sadalē nepiedalās.

Ja šie apstākļi sakrīt, jaunajā Saeimā varētu būt vismaz septiņi politiskie spēki. Tas nenozīmē, ka valdības izveide noteikti būs ilgstoša, tomēr vairāk potenciālo partneru palielina iespējamo kombināciju un savstarpēji nesavietojamu prasību skaitu.

15. Saeima: vai 3. oktobrī mandātus iegūs 7 saraksti?

Ceļš uz “nē”: balsis koncentrējas vai paliek zem 5%

“Nē” iznākums iestāsies, ja CVK galīgajā sadalījumā mandātus saņems ne vairāk kā seši saraksti. Tas iespējams gan tad, ja daži lielāki spēki iegūst izteikti lielu balsu daļu, gan tad, ja vairāki mazāki konkurenti paliek nedaudz zem 5% sliekšņa.

Sadrumstalots balsojums pats par sevi negarantē sadrumstalotu Saeimu. Ja balsis sadalās starp daudziem sarakstiem, bet vairāki no tiem nepārvar slieksni, mandātu sadalē piedalās mazāks politisko spēku skaits. Šādā situācijā balsis par zem sliekšņa palikušajiem sarakstiem nepārvēršas šo sarakstu deputātu vietās.

Īpaši nozīmīga var būt vairāku sarakstu konkurence diapazonā ap 5%. Pat neliela galīgā rezultāta starpība var noteikt, vai mandātu sadalē iesaistās, piemēram, seši vai septiņi saraksti. Tāpēc pirms visu rezultātu apkopošanas procentu desmitdaļas ap slieksni jāvērtē piesardzīgi.

Mazāks pārstāvēto spēku skaits teorētiski var vienkāršot vairākuma izveides aritmētiku, tomēr tas automātiski nenozīmē vieglas sarunas. Izšķiroša būs ne tikai vietu skaita kombinācija, bet arī partiju gatavība sadarboties, programmu atšķirības un savstarpēji noteiktās politiskās robežas.

Septiņi saraksti var padarīt koalīcijas izvēli sarežģītāku

Lai valdība Saeimā varētu paļauties uz stabilu vairākumu, tai praktiski nepieciešams vismaz 51 deputāta atbalsts. Ja vietas sadalītas starp daudziem līdzīga lieluma spēkiem, vairākuma sasniegšanai var būt vajadzīgi trīs vai pat vairāk partneri. Katra papildu partija palielina sarunu dalībnieku skaitu un jautājumu loku, par kuriem jāpanāk vienošanās.

Tomēr sarakstu skaits nav vienīgais valdības stabilitātes rādītājs. Septiņu spēku Saeimā var izveidoties skaidrs trīs partiju vairākums, savukārt sešu spēku parlamentā ideoloģiskas domstarpības var bloķēt vairākas matemātiski iespējamas kombinācijas. Tāpēc prognoze mēra pārstāvniecības sadrumstalotību, nevis paredz konkrētu valdības sastāvu vai tās darbības ilgumu.

Vēlētājam šis jautājums dod praktisku ietvaru rezultātu vērtēšanai. Vēlēšanu vakarā uzmanība būs jāpievērš ne tikai līderu procentiem, bet arī tam, cik sarakstu atrodas tuvu 5% robežai, kā mainās to rezultāti pēc papildu iecirkņu pieskaitīšanas un vai CVK jau publicējusi galīgo mandātu sadalījumu.

Galīgo atbildi dos tikai CVK mandātu sadalījums

Prognoze netiks izšķirta pēc aptaujām, vēlētāju aktivitātes, balsu skaitīšanas starprezultātiem, mediju aprēķiniem vai partiju paziņojumiem. Arī provizorisks sarakstu skaits virs 5% nebūs pietiekams, ja CVK vēl nebūs publicējusi galīgo vietu sadalījumu.

Atbilde būs “jā”, ja šajā sadalījumā būs vismaz septiņi atsevišķi kandidātu saraksti ar vienu vai vairākiem mandātiem. Atbilde būs “nē”, ja tādu būs seši vai mazāk. Apvienību vai partiju skaits viena kandidātu saraksta iekšienē netiks skaitīts atsevišķi — izšķirošas būs vēlēšanās reģistrētās sarakstu vienības.

Pēc 3. oktobra svarīgākais pārbaudes brīdis būs CVK galīgā 15. Saeimas rezultātu un mandātu sadalījuma publikācija. Līdz tam jebkurš vērtējums par septiņu sarakstu robežas sasniegšanu paliek prognoze, nevis apstiprināts vēlēšanu iznākums.

Avots: Likumi.lv

Komentāri

Vēl nav komentāru. Esi pirmais!

Vairāk stāstu