- Saeimas vēlēšanas paredzētas 2026. gada 3. oktobrī: Satversmes 11. pants nosaka, ka Saeimu ievēlē oktobra pirmajā sestdienā. Tuvojoties balsošanai, svarīgs jautājums ir, vai vēlētāju aktivitāte pārsniegs 60%. Atbildi noteiks Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) publicētais kopējais rādītājs pēc tam, kad būs apkopotas balsis Latvijā un ārvalstīs. Agrīnās ziņas no iecirkņiem šo atbildi vēl nesniegs.
Vai aktivitāte pārsniegs 60%?
- Jautājums: vai CVK publicētā kopējā aktivitāte 15. Saeimas vēlēšanās būs lielāka par 60,00%?
- Balsošanas datums un prognozes termiņš: 2026. gada 3. oktobris.
- Atbilde TAIP būs spēkā, ja oficiālais kopējais rādītājs pārsniegs 60,00%.
- Atbilde NE būs spēkā, ja rādītājs būs 60,00% vai zemāks.
- Izšķirošais avots būs CVK publicētais 15. Saeimas vēlēšanu kopējās aktivitātes rezultāts vietnē cvk.lv.
Šis slieksnis ir precīzs: 60,00% vēl nav pārsniegums. Arī atsevišķa novada, Rīgas vai ārvalstu iecirkņu rādītājs pats par sevi nevar noteikt atbildi. Nozīme ir vienam kopējam skaitlim par vēlēšanām.
Kāpēc 3. oktobris ir izšķirošais datums
Satversmes 11. pants paredz Saeimas vēlēšanas oktobra pirmajā sestdienā. 2026. gadā tā ir 3. oktobris, tādēļ šī diena ir pamats vēlēšanu un prognozes termiņam, ja vēlēšanu kalendārs netiek mainīts. Tā ir diena, kurā vēlētāji izdara izvēli, bet galīgā aktivitāte kļūst zināma tikai pēc datu apkopošanas.
Datuma un rezultāta publicēšanas brīdi nevajag sajaukt. Balsošana beidzas noteiktajā vēlēšanu dienā, savukārt ziņas no iecirkņiem tiek savāktas un apkopotas pakāpeniski. Tāpēc 3. oktobra vakarā redzamais skaitlis vēl var atšķirties no vēlāk publicētā kopējā rādītāja. Prognozes termiņš apzīmē balsošanas dienu, nevis solījumu, ka tajā pašā brīdī jau būs pieejams galīgais rezultāts.
Kalendārs arī palīdz saprast, ko īsti jautā prognoze. Tā nav prognoze par vēlēšanu uzvarētāju vai vietu sadalījumu Saeimā. Tā attiecas vienīgi uz vēlētāju līdzdalību: cik liela daļa vēlētāju būs piedalījušies, kad CVK apkopos visas attiecīgās ziņas.
Kā CVK nosaka kopējo vēlētāju aktivitāti
Vēlētāju aktivitāte ir procentuāls līdzdalības rādītājs. To iegūst, salīdzinot vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaitu ar vēlētāju kopskaitu, ko CVK izmanto attiecīgās vēlēšanu statistikas aprēķinā. Ja galīgajā publikācijā ir norādīts gan cilvēku skaits, gan procents, šīs prognozes izšķiršanai jāskatās uz CVK publicēto kopējo aktivitātes procentu.
Iecirkņu dati veido kopainu. Vispirms tiek uzskaitīta līdzdalība katrā iecirknī, pēc tam ziņas nonāk kopējā apkopojumā. Tajā jāietver balsošana Latvijas iecirkņos un ārvalstīs. Tāpēc vienas pašvaldības rezultātu nevar uzskatīt par valsts rezultātu, pat ja tajā nobalsojis daudz cilvēku. Tāpat ārvalstu vēlētāju līdzdalība ir daļa no kopējā rādītāja, nevis atsevišķa atbilde uz 60% jautājumu.
Procentu nedrīkst noteikt, vienkārši izrēķinot vidējo no iecirkņu procentiem. Iecirkņi atšķiras pēc vēlētāju skaita, un kopējo aktivitāti nosaka apkopotie vēlētāju dati. Ja, piemēram, divos iecirkņos aktivitātes procenti ir ļoti atšķirīgi, lielākā iecirkņa ieguldījums kopējā skaitlī būs lielāks. Lasītājam tas ir būtiski brīdī, kad publiskajā telpā parādās atsevišķi vietējie rādītāji.
Iepriekšējā balsošana vēl nenosaka galīgo procentu
Ziņas par iepriekšējo balsošanu var parādīt, cik cilvēku savu izvēli izdarījuši pirms galvenās vēlēšanu dienas. Tās nav galīgā aktivitāte. Vēlēšanu dienā balso vēl citi vēlētāji, un kopējais rādītājs jāvērtē pēc visu attiecīgo iecirkņu datu apkopošanas.
Arī pieaugošs iepriekš nobalsojušo skaits pats par sevi nepasaka, vai 60% slieksnis tiks pārvarēts. Daļa cilvēku, kas citādi balsotu sestdien, var izvēlēties balsot agrāk. Lai spriestu par kopējo līdzdalību, jāzina gala skaits, nevis tikai tas, kā balsis sadalās pa dienām.

Līdzīga piesardzība vajadzīga vēlēšanu vakarā. Ja CVK rāda starpposma apkopojumu, tajā var vēl nebūt visu iecirkņu ziņu. Agrīns procents virs vai zem 60% ir noderīgs orientieris, taču tas nav prognozes atrisinājums. Īpaši tuvu slieksnim pat nelielas izmaiņas kopējā apkopojumā var mainīt atbildi.
Kā atšķirt starpposma datus no izšķirošā rādītāja
| Publicētās ziņas | Ko tās pasaka par 60% slieksni |
|---|---|
| Iepriekšējās balsošanas dati | Parāda līdzdalību pirms vēlēšanu dienas, bet vēl ne visu vēlēšanu aktivitāti. |
| Atsevišķu iecirkņu vai teritoriju dati | Raksturo šo vietu līdzdalību; tie paši par sevi nenosaka kopējo procentu. |
| Starpposma apkopojums | Ļauj sekot datu ienākšanai, taču rādītājs vēl var mainīties. |
| CVK kopējais rādītājs pēc datu apkopošanas | Ļauj noteikt, vai aktivitāte ir lielāka par 60,00%. |
Salīdzinot vairākus publicētos skaitļus, jāpievērš uzmanība tam, ko katrs no tiem aptver. Ja redzams tikai nobalsojušo skaits, ar to vien nepietiek, lai noteiktu aktivitātes procentu: vajadzīgs arī attiecīgajā aprēķinā izmantotais vēlētāju kopskaits. Tādēļ par atbildes pamatu kalpo CVK publicētais kopējais procents.
Kas var nosvērt rezultātu abās sliekšņa pusēs
Atbilde TAIP būs iespējama, ja galīgā līdzdalība pārsniegs 60,00%. Tas prasīs pietiekamu kopējo aktivitāti visā vēlētāju lokā; augsts rādītājs tikai dažos iecirkņos nav pietiekams pierādījums. Savukārt atbilde NE būs spēkā, ja kopējais procents paliks zem sliekšņa vai precīzi pie tā.
Pirms balsošanas nav zināms, cik vēlētāju izmantos iespēju balsot, kurās vietās līdzdalība būs augstāka un kā to ietekmēs ārvalstīs nodotās balsis. Vēlēšanu dienas gaitā ienākošie dati mazinās nenoteiktību, bet pilnīgu atbildi dos CVK kopējais rezultāts. Tāpēc prognozi nav pamatoti balstīt tikai uz novērojumiem pie iecirkņiem, atsevišķiem reģioniem vai iepriekšējās balsošanas tempu.
Aktivitāte arī jānošķir no vēlēšanu rezultātu politiskās nozīmes. Vēlēšanu iznākumu var apspriest pēc balsu sadalījuma starp sarakstiem, bet šajā jautājumā svarīgs ir tikai līdzdalības procents. Iespējams, ka politiski nozīmīgs rezultāts būs gan pie aktivitātes virs 60%, gan pie aktivitātes zem šī sliekšņa.
Kuru CVK skaitli izmantot atbildes noteikšanai
Prognoze atrisinās pēc CVK publicētās kopējās aktivitātes 15. Saeimas vēlēšanās, kad apkopojums aptvers balsošanu Latvijā un ārvalstīs. Ja publikācijā šis rādītājs pārsniegs 60,00%, atbilde būs TAIP. Ja tas būs 60,00% vai mazāk, atbilde būs NE. Atsevišķa iecirkņa tabula, agrīns apkopojums vai medija aprēķins šo noteikumu neaizstāj.
Lasot publicētos datus, vispirms jāpārbauda, vai lapa attiecas tieši uz 15. Saeimas vēlēšanām un vai parādītais procents ir kopējā, nevis konkrētas teritorijas aktivitāte. Pēc tam jānoskaidro, vai tas ir galīgais apkopojums. Ja skaitlis ir noapaļots tieši līdz 60,00%, izšķirošs ir CVK publicētais kopējais rādītājs saskaņā ar šeit noteikto slieksni: vienādība ar 60,00% nozīmē NE.
Nākamā pārbaude būs CVK 15. Saeimas vēlēšanu rezultātu publikācija pēc iecirkņu datu apkopošanas. Tieši tur redzamais kopējās aktivitātes procents ļaus salīdzināt vēlētāju faktisko līdzdalību ar 60,00% robežu.
Avots: Latvijas Republikas tiesību akti
Konteksts un darbības Par šo rakstu
Avots un pārbaude Kā noteiks atbildi
Atbildi noteiks CVK publicētā kopējā vēlētāju aktivitāte 15. Saeimas vēlēšanās.
- Satversmes 11. pants paredz vēlēšanas oktobra pirmajā sestdienā.
- CVK jāpublicē 15. Saeimas vēlēšanu kopējās aktivitātes rādītājs.
- TAIP ir spēkā tikai tad, ja publicētais rādītājs pārsniedz 60,00%.
- Avots
- Centrālā vēlēšanu komisija
- Tvērums
- Latvija
- Atjaunots
- 2026-09-23 11:18
Avots un pārbaude
Ziņot par uzticamības problēmu
Nosūti signālu moderācijai.
Komentāri