15. Saeimas vēlēšanas: vai 3. oktobrī aktivitāte pārsniegs 60%?

1. Saeimas vēlēšanas notiks 2026. gada 3. oktobrī, jo Latvijas Republikas Satversmes 11. pants paredz Saeimas vēlēšanas oktobra pirmajā sestdienā. Galvenais salīdzinājums būs ar 2022. gadu: 14. Saeimas vēlēšanās piedalījās 59,43% balsstiesīgo. Tādēļ pat samērā neliels līdzdalības pieaugums izšķirs, vai tiks pārsniegta 60% robeža.

PNC redakcijas prognozes skaidrojums, 2026. gada 28. augusts.

Būtība īsumā

• Jautājums: vai galīgā vēlētāju aktivitāte būs stingri lielāka par 60,00%?
• Termiņš: balsošana notiks 2026. gada 3. oktobrī.
• JĀ: CVK galīgais valsts kopējais rādītājs pārsniedz 60,00%.
• NĒ: galīgais rādītājs ir 60,00% vai zemāks.
• Izšķirošais avots: Centrālās vēlēšanu komisijas publicētais galīgais rezultāts.

Prognozi nevarēs atrisināt pēc vēlēšanu dienas starprezultātiem, vēlētāju plūsmas atsevišķās stundās vai kādas pašvaldības aktivitātes. Noteicošs būs tikai Centrālās vēlēšanu komisijas jeb CVK publicētais galīgais vēlētāju aktivitātes rādītājs visā valstī.

Kāpēc tieši 60% ir nozīmīga robeža

Sešdesmit procenti nav nejauši izvēlēts skaitlis. Tas atrodas tikai 0,57 procentpunktus virs 14. Saeimas vēlēšanu rezultāta, tāpēc piedāvā skaidru un viegli pārbaudāmu salīdzinājumu starp diviem vēlēšanu cikliem.

Šajā prognozē 60% nav vēlēšanu juridiskā derīguma nosacījums. Tas ir sabiedriski saprotams līdzdalības slieksnis, kas parāda, vai 2026. gadā balsotāju loks būs kaut nedaudz plašāks nekā iepriekšējās Saeimas vēlēšanās.

Skaitliski nepieciešamais pieaugums nav liels, taču procentpunktus nedrīkst automātiski pārvērst noteiktā balsotāju skaitā. Tas būs atkarīgs no CVK izmantotā galīgā balsstiesīgo kopuma un oficiālās rezultātu aprēķināšanas.

Ko 2022. gada aktivitāte pasaka par 2026. gada izredzēm

Centrālās vēlēšanu komisijas informācija par 14. Saeimas vēlēšanām rāda, ka 2022. gadā aktivitāte sasniedza 59,43%. Šis rezultāts padara 60% robežu sasniedzamu, taču pats par sevi nepierāda, ka tā tiks pārvarēta.

JĀ scenārijam pietiktu ar mērenu neto pieaugumu. To varētu radīt ciešāka politiskā konkurence, lielāka vēlētāju interese par nākamās valdības sastāvu vai sekmīgāka to cilvēku mobilizācija, kuri 2022. gadā nepiedalījās.

NĒ scenārijs saglabājas tikpat skaidrs. Aktivitāte varētu pieaugt salīdzinājumā ar 2022. gadu, taču apstāties pie 60,00% vai nedaudz zemāk. Arī šādā gadījumā prognozes atbilde būtu NĒ, jo noteikums prasa robežu stingri pārsniegt.

Iepriekšējo vēlēšanu rezultāts ir sākumpunkts, nevis paredzējums. Vēlētāju rīcību 2026. gadā ietekmēs konkrētā kampaņa, partiju piedāvājums, sabiedrības noskaņojums un praktiskās iespējas piedalīties.

Balsis Latvijā un ārvalstīs veidos vienu gala rādītāju

Vēlētāju aktivitāte jāvērtē valsts kopumā. Balsošana Latvijas iecirkņos veidos lielāko daļu rezultāta, taču nozīme būs arī balsstiesīgo Latvijas pilsoņu līdzdalībai ārvalstīs atbilstoši attiecīgajām vēlēšanu procedūrām.

Ārvalstīs nodoto balsu skaits var palīdzēt kopējai aktivitātei, ja diaspora iesaistās aktīvāk, taču šo daļu nevar izmantot kā atsevišķu prognozes atrisinājumu. Tāpat viena pilsēta, novads vai iecirknis ar īpaši augstu līdzdalību nepasaka, vai visā valstī pārvarēti 60%.

Arī neoficiāla balsu skaitīšana no publiski redzamiem iecirkņu datiem nebūs pietiekama. Lai izvairītos no atšķirībām aprēķinos, jāizmanto tieši CVK nosauktais galīgais valsts kopējais procentuālais rādītājs, nevis pašrocīgi summēti starpdati.

Vēlētājiem Latvijā un ārvalstīs pirms balsošanas būs svarīgi pārbaudīt CVK informāciju par sev piemēroto dalības kārtību, iecirkņiem un termiņiem. Praktiska pieejamība var ietekmēt līdzdalību, bet prognozes rezultātu noteiks tikai faktiski reģistrētā aktivitāte.

Kas varētu pacelt aktivitāti virs 60%

Visredzamākais JĀ scenārijs būtu vēlēšanas, kurās liela sabiedrības daļa saskata tiešu ietekmi uz valdības veidošanu un valsts turpmāko kursu. Jo nozīmīgāka vēlētājiem šķiet izvēle, jo lielāka var būt motivācija piedalīties.

Aktivitāti var palielināt vairāku faktoru kopums:

• cieša konkurence starp politiskajiem spēkiem un neskaidrs iespējamais vairākums;
• sabiedrībai nozīmīgi ekonomikas, drošības vai publisko pakalpojumu jautājumi;
• partiju spēja sasniegt līdz šim pasīvākus vēlētājus;
• skaidra un savlaicīga informācija par balsošanas iespējām Latvijā un ārvalstīs;
• spēcīga līdzdalība ne tikai lielajās pilsētās, bet arī reģionos.

Lai pārvarētu slieksni, nav nepieciešams vēsturiski neparasts lēciens. Tomēr 0,57 procentpunktu starpība var izrādīties izšķiroša, tādēļ nozīme būs pat nelielām līdzdalības pārmaiņām vairākās vēlētāju grupās vienlaikus.

Kas varētu noturēt rezultātu pie 60% vai zemāk

NĒ scenāriju var radīt zema interese par partiju piedāvājumu, sajūta, ka izvēle būtiski nemainīs politisko virzienu, vai grūtības mobilizēt cilvēkus, kuri iepriekš nav balsojuši. Kopējo rezultātu var ietekmēt arī nevienmērīga aktivitāte starp dažādām Latvijas daļām un vēlētājiem ārvalstīs.

Svarīgi nošķirt politisko kampaņu signālus no izmērāma rezultāta. Plaši apmeklēti pasākumi, liela uzmanība sociālajos tīklos vai atsevišķas sabiedriskās domas aptaujas vēl nenozīmē, ka vairāk cilvēku patiešām nodos balsi.

Arī šķietami aktīva vēlēšanu dienas pirmā puse negarantē sliekšņa pārvarēšanu. Vēlētāju plūsma dienas gaitā var būt nevienmērīga, savukārt sākotnējie procenti var mainīties līdz visu datu apkopošanai. Tāpēc starprezultāti būs informatīvi, bet ne izšķiroši.

Augstāka līdzdalība stiprinātu jaunās Saeimas mandāta plašumu

Vēlētāju aktivitāte nepasaka, kura partija uzvarēs vai kā tiks sadalītas vietas 15. Saeimā. Tā tomēr raksturo, cik plaša balsstiesīgo sabiedrības daļa ir tieši piedalījusies parlamenta sastāva izvēlē.

Rezultāts virs 60% ļautu jaunajai Saeimai atsaukties uz plašāku līdzdalību nekā 2022. gadā. Tas var stiprināt politiskā mandāta uztveri, īpaši laikā, kad parlamentam jāpieņem sabiedrībā strīdīgi vai ilgtermiņā nozīmīgi lēmumi.

Rezultāts zem 60% pats par sevi nepadarītu vēlēšanu izvēli mazāk oficiālu. Taču tas nozīmētu, ka ievērojama balsstiesīgo daļa nav piedalījusies, un palielinātu uzmanību jautājumam, kādēļ politiskā sistēma nespēja iesaistīt vairāk vēlētāju.

Tādēļ slieksnis ir vairāk nekā statistisks apaļš skaitlis. Tas sniedz saprotamu mērauklu sabiedrības iesaistei un ļauj salīdzināt jaunās Saeimas politiskā mandāta plašumu ar iepriekšējo vēlēšanu ciklu.

Galīgo atbildi sniegs tikai CVK publicētais rezultāts

Latvijas Republikas Satversmes 11. pants nosaka vēlēšanu laiku, bet prognozes iznākumu noteiks CVK gala dati pēc 2026. gada 3. oktobra balsošanas.

Atrisinājums būs JĀ tikai tad, ja CVK publicētā galīgā aktivitāte visā valstī būs stingri lielāka par 60,00%. Ja tā būs tieši 60,00%, 59,99% vai jebkurš zemāks rādītājs, atrisinājums būs NĒ.

Ja vēlēšanu vakarā pieejamie dati vēl nebūs galīgi, lēmums būs jāatliek. Nākamais izšķirošais pārbaudes punkts būs CVK publikācija, kurā valsts kopējā vēlētāju aktivitāte skaidri norādīta kā galīga.

Avots: Likumi.lv