15. Saeima: vai 3. oktobrī aktivitāte pārsniegs 60%?

Autors: PNC redakcija. Publicēts 2026. gada 1. septembrī.

1. Saeimas vēlēšanas notiks 2026. gada 3. oktobrī, un viens no galvenajiem vēlēšanu vakara jautājumiem būs tas, vai vēlētāju aktivitāte pārsniegs 60%. Centrālās vēlēšanu komisijas dati rāda, ka 2022. gada vēlēšanās piedalījās 59,43% balsstiesīgo, tādēļ robežas sasniegšanai vajadzīgs pieaugums vismaz par 0,58 procentpunktiem. Prognozes termiņš ir vēlēšanu diena, taču iznākumu noteiks tikai vēlāk publicētais CVK galīgais rādītājs.

Prognoze īsumā

• Jautājums: vai CVK galīgā aktivitāte 15. Saeimas vēlēšanās būs lielāka par 60,00%?
• Termiņš: 2026. gada 3. oktobris.
• JĀ: CVK publicētais galīgais rādītājs ir vismaz 60,01%.
• NĒ: galīgais rādītājs ir tieši 60,00% vai zemāks.
• Izšķirošais avots: CVK galīgais kopējais rezultāts, kurā ietverta balsošana Latvijā un ārvalstīs.

Šī robeža nav Saeimas vēlēšanu juridisks derīguma nosacījums. Tā ir skaidri noteikts prognozes slieksnis un vienlaikus sabiedriski saprotams salīdzinājums ar iepriekšējo vēlēšanu līdzdalību.

Kāpēc 15. Saeimu vēlēs tieši 3. oktobrī

Latvijas Republikas Satversmes 10. pants nosaka, ka Saeimu ievēlē uz četriem gadiem. Savukārt 11. pants paredz kārtējās Saeimas vēlēšanas oktobra pirmajā sestdienā. 2026. gadā šī diena ir 3. oktobris.

Datums ir būtisks arī prognozes lasīšanai. Līdz vēlēšanu iecirkņu slēgšanai nav zināms ne faktiskais balsotāju skaits, ne tas, cik vienmērīgi vēlētāji būs piedalījušies Latvijā un ārvalstīs. Priekšvēlēšanu aptaujas var raksturot partiju atbalstu vai cilvēku nodomus, bet tās nevar aizstāt CVK reģistrēto līdzdalības rezultātu.

Četru gadu vēlēšanu cikls ļauj izmantot 2022. gada vēlēšanas kā tuvāko salīdzinājumu. Tomēr iepriekšējais rezultāts nav automātiska prognoze 2026. gadam, jo var mainīties politiskā konkurence, vēlētāju motivācija un līdzdalība dažādās sabiedrības grupās.

No 59,43% līdz robežai vajadzīgi 0,58 procentpunkti

CVK 14. Saeimas vēlēšanu rezultātu vietnē norādīta 59,43% vēlētāju aktivitāte. Lai 2026. gada prognoze atrisinātos ar JĀ, nepietiks ar šo rezultātu atkārtot vai noapaļot līdz 60%.

Starpība līdz tieši 60,00% ir 0,57 procentpunkti, taču arī precīzi 60,00% nozīmētu NĒ. Tādēļ mazākais rezultāts, kas atbilst JĀ nosacījumam, ir 60,01% — par 0,58 procentpunktiem vairāk nekā 2022. gadā.

Procentpunkti šeit ir precīzāks salīdzinājums nekā procentuāls pieaugums. Relatīvi nepieciešamā pārmaiņa būtu nepilns viens procents no 2022. gada aktivitātes, tomēr to nevar droši pārvērst vienā nemainīgā papildu balsotāju skaitā. Šāds aprēķins ir atkarīgs arī no balsstiesīgo kopskaita, ko CVK izmantos 2026. gada galīgajos datos.

Nelielā matemātiskā starpība nenozīmē, ka iznākums jau ir paredzams. Valsts kopējo rezultātu var ietekmēt pat samērā mērenas līdzdalības pārmaiņas vairākos lielos iecirkņos, kā arī vēlētāju aktivitāte ārvalstīs.

Kā CVK iegūst kopējo aktivitātes rādītāju

Vēlētāju aktivitāte parāda, kāda daļa no oficiāli uzskaitītā balsstiesīgo kopskaita ir piedalījusies vēlēšanās. Vienkāršotā veidā aprēķins ir piedalījušos vēlētāju skaits, dalīts ar balsstiesīgo skaitu un reizināts ar 100.

Valsts kopējo aktivitāti nevar iegūt, vienkārši saskaitot visu iecirkņu procentus un aprēķinot to vidējo vērtību. Iecirkņiem ir atšķirīgs balsstiesīgo un balsotāju skaits, tādēļ vienāda svara piešķiršana katram iecirknim radītu sagrozītu rezultātu.

Kopējā rādītāja loģika ir šāda:

• apkopo CVK uzskaitē reģistrētos vēlētājus, kuri piedalījušies balsošanā;
• apvieno datus no vēlēšanu iecirkņiem Latvijā un balsošanas ārvalstīs;
• salīdzina kopējo dalībnieku skaitu ar attiecīgo oficiālo balsstiesīgo bāzi;
• pēc datu pārbaudes publicē galīgo aktivitātes procentu.

Ārvalstīs nodotās balsis nav atsevišķa prognoze. Tās ir daļa no kopējā 15. Saeimas vēlēšanu rezultāta atbilstoši CVK uzskaitei. Tāpēc tikai Latvijas iecirkņu rādītājs vai atsevišķs ārvalstu aktivitātes procents nevar izšķirt jautājumu.

Aktivitāte arī nav tas pats, kas par partijām saskaitīto derīgo balsu sadalījums. Pirmais rādītājs raksturo piedalīšanos, bet otrais nosaka politisko izvēļu proporcijas. Vēlēšanu vakarā šie skaitļi var tikt publicēti un precizēti atšķirīgā tempā.

Kāpēc vēlēšanu nakts procents vēl nav gala atbilde

Pirmie CVK dati būs provizoriski, jo iecirkņi ziņos dažādos laikos. Agrīnais procents var balstīties uz nepilnīgu valsts ainu: daļā iecirkņu informācija jau būs iesniegta, bet citviet uzskaite vēl turpināsies.

Lielāks iecirknis kopējo rezultātu ietekmē vairāk nekā mazs iecirknis. Tādēļ 60% robežas pārsniegšana pēc pirmajiem ziņojumiem pati par sevi nenozīmē JĀ, savukārt īslaicīgs rezultāts zem 60% vēl nenozīmē NĒ.

Lasot vēlēšanu nakts informāciju, svarīgi pārbaudīt:

• vai rādītājs ir atzīmēts kā provizorisks vai galīgs;
• cik vēlēšanu iecirkņu jau iesnieguši datus;
• vai kopējā ainā ir iekļauta balsošana ārvalstīs;
• vai CVK pēc pārbaudēm nav publicējusi precizētu rezultātu.

Izšķiroša nebūs mediju tiešraides ekrānā redzamā vērtība, atsevišķa iecirkņa paziņojums vai neoficiāls pārrēķins. Prognoze paliks neatrisināta, kamēr CVK nebūs publicējusi galīgo kopējo aktivitāti.

Ko 60% pārsniegšana nozīmētu sabiedriskajam mandātam

Augstāka aktivitāte parasti nozīmē, ka Saeimas sastāva noteikšanā piedalījusies lielāka balsstiesīgās sabiedrības daļa. Tas var stiprināt jaunievēlētā parlamenta un vēlāk izveidotās valdības sabiedriskā mandāta uztveri, jo politiskais rezultāts balstās plašākā līdzdalībā.

Tomēr aktivitātes procents viens pats nepasaka, cik pārliecinošs būs valdības vairākums, cik viegli partijas vienosies par koalīciju vai cik liela būs sabiedrības uzticēšanās jaunajai varai. Arī augsta līdzdalība var radīt politiski sadrumstalotu Saeimu, bet zemāka aktivitāte neatceļ vēlēšanu juridisko rezultātu.

60% nav juridisks kvorums. Tā ir analītiska robeža, kas ļauj salīdzināt 2026. gada līdzdalību ar 2022. gada rezultātu. Sabiedriskā mandāta vērtējumā būtiski būs arī tas, vai aktivitāte pieaugusi dažādos reģionos un vēlētāju grupās, ne tikai valsts vidējā rādītājā.

Turklāt no kopējā aktivitātes procenta nevar secināt, kura partija ieguvusi priekšrocību. Lai to vērtētu, vajadzīgi atsevišķi dati par balsu sadalījumu un vēlētāju izvēlēm.

Ceļš uz JĀ un NĒ iznākumu

Kad rezultāts būtu JĀ

JĀ scenārijam nepieciešams, lai CVK pēc visu datu apkopošanas un pārbaudēm publicētu galīgo aktivitāti, kas ir lielāka par 60,00%. To varētu veicināt plašāka vēlētāju mobilizācija, aktīvāka līdzdalība vairākos reģionos un ārvalstīs vai lielāka interese par politisko izvēli nekā 2022. gadā.

Šie ir iespējamie ietekmes virzieni, nevis pierādījums, ka robeža tiks pārsniegta. Līdz vēlēšanu dienai nav publiska fakta, kas ļautu droši aizstāt galīgo balsotāju uzskaiti.

Kad rezultāts būtu NĒ

NĒ iestāsies, ja CVK galīgais rādītājs būs 60,00% vai zemāks. Šajā scenārijā ietilpst gan 2022. gada aktivitātes atkārtošanās, gan neliels pieaugums, kas tomēr nesasniedz 60,01%, gan līdzdalības kritums.

Svarīgākais robežgadījums ir tieši 60,00%. Ikdienas valodā to varētu raksturot kā 60% sasniegšanu, taču šīs prognozes jautājums ir par pārsniegšanu. Tāpēc vienādība ar robežu nav pietiekama.

Vēlēšanu vakarā noderīgākais nākamais pārbaudes punkts būs CVK kopējās aktivitātes lapa un tajā norādītais datu statuss. Pat ja provizoriskais procents šķērsos 60% vairākas reizes, galīgo atbildi dos tikai CVK apstiprinātais rezultāts pēc Latvijas un ārvalstu datu apkopošanas.

Avots: Likumi.lv