ECB 10. septembrī: vai samazinās visas trīs likmes?

Publicēts: 2026. gada 1. septembrī
Autors: PNC redakcija

Līdz Eiropas Centrālās bankas septembra lēmumam atlikušas deviņas dienas. ECB Padomes kalendārs apstiprina, ka monetārās politikas sanāksme notiks 2026. gada 9.–10. septembrī. Latvijas kredītņēmējiem svarīgs būs ne tikai pats lēmums, bet arī tas, vai iespējamās pārmaiņas vēlāk sasniegs Euribor un konkrētā kredītlīguma likmes pārskatīšanas datumu.

Prognoze vienā skatā

• Jautājums: vai 10. septembrī ECB samazinās visas trīs galvenās procentu likmes?
• Termiņš: 2026. gada 10. septembris.
• JĀ iznākums: katra no trim likmēm paziņojumā ir zemāka nekā tieši pirms sanāksmes.
• NĒ iznākums: vismaz viena likme netiek samazināta, paliek nemainīga vai tiek paaugstināta.
• Oficiālais rezultāts: ECB paziņojums un galveno procentu likmju tabula ar spēkā stāšanās datumiem.

Kas tieši izšķirs prognozi 10. septembrī

ECB monetārās politikas sistēmā ir trīs galvenās likmes: noguldījumu iespējas likme, galveno refinansēšanas operāciju likme un aizdevumu iespējas uz nakti likme. Prognozes atrisinājumā katra no tām jāsalīdzina ar līmeni, kas bija spēkā tieši pirms septembra sanāksmes.

Lasi arī: ECB 10. septembrī: vai noguldījumu iespējas likme kritīs?

JĀ iznākumam nepietiek ar vienas vai divu likmju samazināšanu. Zemākām jābūt visām trim. Samazinājuma apmēram nav jābūt vienādam: arī atšķirīgi samazinājumi atbilstu JĀ nosacījumam, ja neviena likme nepaliktu iepriekšējā līmenī.

NĒ iznākums iestātos arī tad, ja ECB samazinātu noguldījumu iespējas likmi, bet kādu no pārējām divām likmēm nemainītu. Tāpat NĒ nozīmētu lēmums visas likmes saglabāt vai paaugstināt.

ECB galveno procentu likmju lapa publicē likmju vēsturi un spēkā stāšanās datumus. Tādēļ rezultātu varēs noteikt pēc publiska un pārbaudāma ieraksta, neizmantojot Euribor kustību, banku prognozes vai tirgus komentārus kā aizstājēju oficiālajam lēmumam.

Kas varētu atbalstīt visu trīs likmju samazināšanu

ECB lēmums parasti balstās uz inflācijas perspektīvu, ekonomikas izaugsmi un to, cik spēcīgi iepriekšējie monetārās politikas soļi jau ietekmē kreditēšanu un pieprasījumu. Par samazinājumu varētu runāt dati, kas rāda noturīgu cenu spiediena mazināšanos un inflācijas tuvošanos ECB mērķim.

Papildu arguments būtu vāja eirozonas izaugsme, piesardzīgs patēriņš vai kreditēšanas bremzēšanās. Ja augstas finansējuma izmaksas joprojām ierobežotu uzņēmumu ieguldījumus un mājsaimniecību aizņemšanos, zemākas likmes varētu pakāpeniski mazināt šo slogu.

Svarīgs būtu ne tikai kopējais inflācijas rādītājs. ECB vērtē arī pamatinflāciju, pakalpojumu cenu dinamiku, algu izmaksas un uzņēmumu spēju cenu kāpumu pārnest uz patērētājiem. Viena labvēlīga mēneša rādījums pats par sevi vēl nenozīmē, ka visas trīs likmes noteikti tiks samazinātas.

Prognozei dotie oficiālie avoti apstiprina sanāksmes datumus un rezultāta pārbaudes veidu, taču tie neapstiprina gaidāmā lēmuma virzienu. Tādēļ JĀ scenārijs paliek iespēja, nevis konstatēts fakts.

Kāpēc ECB varētu izvēlēties NĒ scenāriju

Likmju nemainīšanu varētu pamatot noturīga pakalpojumu inflācija, straujš algu kāpums vai pazīmes, ka ekonomikas aktivitāte kļūst spēcīgāka. ECB varētu arī vēlēties sagaidīt vairāk datu, lai pārliecinātos, ka cenu spiediena kritums nav īslaicīgs.

NĒ scenārijs ne vienmēr nozīmētu, ka ECB uzskata ekonomiku par pārāk spēcīgu. Padome varētu vienkārši ieturēt pauzi starp samazinājumiem, mainīt tikai daļu no likmēm vai secināt, ka pašreizējie finanšu nosacījumi pagaidām ir atbilstoši.

Nozīme var būt arī jaunajām ECB speciālistu prognozēm par inflāciju un izaugsmi. Ja tajās inflācijas atgriešanās pie mērķa tiktu vērtēta kā lēnāka vai nedrošāka, piesardzība kļūtu ticamāka. Savukārt zemākas inflācijas un izaugsmes aplēses varētu stiprināt samazinājuma argumentus.

Tā kā JĀ nosacījums attiecas uz visām trim likmēm, pat daļējs mīkstinājums atrisinātu prognozi ar NĒ. Tas ir būtiski, interpretējot virsrakstus par iespējamu likmju samazinājumu: tirgus noteikumi ir šaurāki par vispārīgu vērtējumu, ka ECB politika kļuvusi labvēlīgāka aizņēmējiem.

ECB likmes un Euribor nav viens un tas pats rādītājs

ECB nosaka savas galvenās politikas likmes, bet Euribor atspoguļo procentu likmes, par kādām eiro naudas tirgū noteiktos termiņos tiek vērtēta finansējuma pieejamība. Euribor ietekmē ECB politika, gaidas par nākamajiem lēmumiem, tirgus likviditāte un citi finanšu apstākļi.

Tādēļ Euribor var sākt krist vēl pirms ECB lēmuma, ja tirgus dalībnieki samazinājumu jau gaida. Tas var arī pēc lēmuma mainīties maz, ja iznākums pilnībā atbildis iepriekšējām gaidām. Pretējā gadījumā negaidīts lēmums vai ECB vēstījums par nākotni var izraisīt izteiktāku kustību.

Latvijā daudziem mainīgās likmes hipotekārajiem kredītiem kopējo procentu likmi veido bankas pievienotā likme un līgumā norādītais Euribor termiņš, piemēram, trīs, sešu vai 12 mēnešu Euribor. ECB likme šajā formulā parasti netiek ievietota tieši.

Bankas pievienotā likme pēc ECB lēmuma automātiski nemainās. Lai to samazinātu, parasti vajadzīga atsevišķa vienošanās, pārfinansēšana vai cits līgumā paredzēts risinājums.

Kad pārmaiņas var sasniegt Latvijas kredīta maksājumu

Pat ja ECB 10. septembrī samazinātu visas trīs likmes un Euribor pēc tam saruktu, ikmēneša kredīta maksājums parasti nemainītos tajā pašā dienā. Izšķirošs ir līgumā noteiktais Euribor pārskatīšanas datums.

Ja sešu mēnešu Euribor kredītam nesen jau fiksēts nākamajam periodam, jaunā tirgus likme maksājumu var sasniegt tikai pēc vairākiem mēnešiem. Trīs mēnešu pārskatīšanas cikls pārmaiņas parasti nodod ātrāk, bet 12 mēnešu cikls — lēnāk. Fiksētas likmes kredītu maksājumus ECB lēmums līguma fiksācijas periodā parasti nemaina.

Aptuvenam mērogam: 0,25 procentpunktu likmes kritums pie 100 000 eiro nemainīga atlikuma atbilst apmēram 250 eiro mazākiem procentiem gadā jeb 20,83 eiro mēnesī. Tas nav solījums par konkrētu maksājuma kritumu, jo faktiskā summa atkarīga no atlikuma, atmaksas grafika, termiņa, likmes pārskatīšanas un bankas aprēķina metodes.

Kredītņēmējs savā līgumā vai internetbankā var pārbaudīt:

• izmantoto Euribor termiņu;
• nākamo likmes pārskatīšanas datumu;
• bankas pievienoto likmi;
• atlikušo pamatsummu un kredīta termiņu;
• kā banka paziņo jauno maksājuma grafiku.

Noguldītājiem zemākas likmes var mazināt atdevi

Likmju samazinājums aizņēmējiem var būt labvēlīgs, taču noguldītājiem tas bieži nozīmē pretēju virzienu. Zemākas ECB un naudas tirgus likmes var mazināt banku piedāvāto atlīdzību par jauniem termiņnoguldījumiem un krājkontiem.

Arī šeit ietekme nav automātiska vai vienāda visās bankās. Kredītiestādes ņem vērā savu finansējuma vajadzību, konkurenci par klientu noguldījumiem un konkrētā produkta noteikumus. Viena banka piedāvājumu var mainīt ātri, bet cita — saglabāt pievilcīgāku likmi ilgāk.

Jau noslēgtam termiņnoguldījumam fiksētā likme parasti paliek spēkā līdz termiņa beigām. Mainīgas likmes krājkontam nosacījumi var tikt pārskatīti ātrāk. Tādēļ noguldītājiem pēc ECB lēmuma svarīgāks par virsrakstu ir savas bankas jaunais cenrādis un līguma noteikumi.

Kam sekot pirms lēmuma un pēc 10. septembra

Pirms sanāksmes būtiskākie signāli būs jaunākie eirozonas inflācijas dati, īpaši pamatinflācija un pakalpojumu cenas, kā arī algu, kreditēšanas un ekonomiskās aktivitātes rādītāji. Tie palīdzēs saprast abu scenāriju argumentus, bet neaizstās Padomes lēmumu.

10. septembrī secība būs īpaši svarīga:

1. jāpārbauda ECB monetārās politikas paziņojumā nosauktās visas trīs likmes;
2. katra likme jāsalīdzina ar līmeni tieši pirms sanāksmes;
3. jāņem vērā norādītie spēkā stāšanās datumi;
4. Euribor jāvērtē atsevišķi kā tirgus reakcija, nevis prognozes atrisinājums.

Pēc lēmuma Latvijas kredītņēmējam nākamais praktiskais kontrolpunkts būs sava Euribor termiņa jaunā vērtība un līgumā noteiktais pārskatīšanas datums. Tieši šī kombinācija, nevis ECB paziņojuma diena viena pati, noteiks, vai un kad mainīsies personīgais maksājumu grafiks.

Avots: Eiropas Centrālā banka