Kā uzglabāt dārzeņus ziemai un samazināt pārtikas zudumus

Autors: PNC redakcija
Atjaunots: 2026. gada 23. augustā

Sakņaugi visilgāk saglabājas vēsā, tumšā un pietiekami mitrā vietā, taču viena temperatūra neder visiem dārzeņiem. Kartupeļiem parasti piemērota ir aptuveni 4–7 °C temperatūra, bet burkāni un bietes panes vēl vēsākus apstākļus, ja vien tie nesasalst.

Ražas saglabāšanā izšķiroša nozīme ir ne tikai pagrabam. Pareiza novākšana, saudzīga šķirošana, atsevišķa uzglabāšana un regulāra pārbaude palīdz samazināt bojāšanos bez elektriskiem dzesētājiem. Norādītie temperatūras diapazoni ir orientējoši, jo rezultātu ietekmē šķirne, gatavības pakāpe un konkrētās telpas mitrums.

Svarīgie fakti

• Glabāšanai atlasa tikai veselus, nebojātus un nobriedušus dārzeņus.
• Sakņaugiem vajag lielāku gaisa mitrumu nekā sīpoliem un ķiplokiem.
• Kartupeļus glabā pilnīgā tumsā, lai tie nekļūtu zaļi.
• Ābolus vēlams turēt atsevišķi no dārzeņiem.
• Krājumi jāpārbauda vismaz reizi nedēļā.

Vispirms novērtējiet pagraba vai pieliekamā apstākļus

Pirms ražas ievietošanas izmēriet temperatūru vairākās telpas vietās. Pie grīdas parasti ir vēsāks, bet pie durvīm un ventilācijas atverēm temperatūra var svārstīties. Vienkāršs termometrs ļauj piemeklēt katrai dārzeņu grupai piemērotāko plauktu.

Sakņaugiem nepieciešams salīdzinoši mitrs gaiss, lai tie nesavītu. Savukārt sīpoliem un ķiplokiem vajadzīga sausāka, labi vēdināma vieta. Ja vienā pagrabā nevar izveidot atšķirīgas zonas, sakņaugus var ievietot kastēs ar viegli mitrām smiltīm, bet sīpolus novietot augstāk un tuvāk gaisa apmaiņas vietai.

Telpai jābūt tumšai, tīrai un pasargātai no sala. Pirms sezonas iznesiet vecās augu atliekas, nomazgājiet atkārtoti izmantojamās kastes un ļaujiet tām pilnībā nožūt. Pārbaudiet arī, vai pagrabā nav peļu piekļuves vietu, pelējuma vai ilgstoša kondensāta.

Dārzeņus glabāšanai sagatavojiet bez mazgāšanas

Ražu vēlams novākt sausā laikā un apieties ar to saudzīgi. Trieciena vieta sākumā var nebūt redzama, taču vēlāk tieši tur mēdz veidoties puve. Ilgstošai uzglabāšanai neder iegriezti, apsaluši, kukaiņu bojāti vai jau mīksti dārzeņi.

Burkāniem un bietēm lakstus nogriež, atstājot pavisam īsu kātiņa daļu un nebojājot saknes augšdaļu. Pielipušu augsni uzmanīgi notrauc, bet sakņaugus nemazgā. Mazgāšana palielina virsmas mitrumu un rada jaunus nobrāzumus, tāpēc to labāk atlikt līdz lietošanas dienai.

Pēc novākšanas dārzeņus sašķirojiet trīs grupās: ilgai glabāšanai, drīzai apēšanai un pārstrādei. Mazākos, ieplaisājušos vai nedaudz traumētos eksemplārus izmantojiet vispirms, ja tiem nav puves, pelējuma vai nepatīkamas smakas.

Burkāniem un bietēm vajadzīga mitra, bet ne slapja vide

Burkāni, bietes, pastinaki un citi sakņaugi labi glabājas izturīgās kastēs. Tos var kārtot tā, lai dārzeņi savstarpēji mazāk saskartos, starp kārtām ieberot tīras, viegli mitras smiltis. Smiltīm nevajadzētu būt slapjām vai pilēt, tās saspiežot plaukstā.

Kastes nepārpildiet un nenovietojiet tieši uz mitras grīdas. Paliktnis vai koka līstes uzlabo gaisa cirkulāciju un pasargā no peļķēm. Ja saknes sāk vīst, vide var būt pārāk sausa; ja parādās kondensāts, gļotaina virsma vai pelējums, jāuzlabo vēdināšana un jāsamazina liekais mitrums.

Līdzīgi var uzglabāt arī kāļus un rāceņus. Dažādās dārzeņu grupas labāk turēt atsevišķās kastēs, jo tad bojātos eksemplārus var izņemt, nepārkraujot visus ziemas krājumus.

Kartupeļiem nepieciešama tumsa un mērena ventilācija

Kartupeļus pēc novākšanas saudzīgi apžāvē tumšā, vēdināmā vietā un pēc tam vēlreiz sašķiro. Tos glabā necaurspīdīgās kastēs, apcirkņos vai elpojošos maisos. Hermētiski plastmasas maisi nav piemēroti, jo tajos uzkrājas kondensāts.

Gaisma veicina kartupeļu zaļošanu un nevēlamu savienojumu uzkrāšanos. Izteikti zaļus vai rūgtus kartupeļus uzturā nelieto. Arī ļoti zema temperatūra nav vēlama: pārāk aukstā vietā kartupeļu garša var kļūt saldena, bet sasalusi raža pēc atkušanas ātri bojājas.

Kartupeļus neturiet cieši kopā ar āboliem. Nogatavošanās laikā augļi izdala etilēnu, kas var ietekmēt blakus esošo produktu glabāšanos. Praktiskākais risinājums ir atsevišķa telpa vai vismaz nodalīts, labi vēdināms plaukts.

Sīpolus un ķiplokus glabājiet sausākā vietā

Sīpoliem un ķiplokiem pirms novietošanas ziemas krājumos jābūt labi apžāvētiem. Sausās ārējās mizas un kakliņa daļa palīdz aizsargāt dārzeni, tāpēc tos neievieto mitrās smiltīs un netur cieši noslēgtās kastēs.

Piemēroti ir sieta maisi, pīti grozi, seklas redeļu kastes vai tradicionāli pinumi. Kārtai jābūt pietiekami plānai, lai gaiss varētu brīvi piekļūt. Ja sīpoli sāk dīgt, vieta var būt pārāk silta; mīksti kakliņi un nepatīkama smaka liecina, ka bojātie sīpoli jāizņem nekavējoties.

Kāpostus nelieciet vienā ciešā kaudzē

Glabāšanai izvēlas blīvas, nebojātas kāpostgalvas. Atstāj dažas ārējās aizsarglapas, bet slapjās vai bojātās lapas noņem. Kāpostus var izvietot uz plauktiem ar atstarpi vai pakarināt aiz kacena, ja telpas konstrukcija to ļauj.

Kāpostiem vajadzīga vēsa un mitra vide, tomēr stāvošs gaiss veicina pelējumu. Ja ārējā lapa ir bojāta, to noņem, bet galvu pārbauda rūpīgāk. Gļotainus, dziļi iepuvušus vai nepatīkami smakojošus kāpostus neglabā kopā ar veselajiem.

Ieviesiet piecu soļu ziemas krājumu kārtību

1. Iztīriet un izžāvējiet pagrabu, plauktus un kastes.
2. Izmēriet temperatūru un izveidojiet mitrāku un sausāku glabāšanas zonu.
3. Saudzīgi novāciet ražu, notrauciet lieko augsni un izbrāķējiet bojātos dārzeņus.
4. Sakņaugus, kartupeļus, sīpolus un kāpostus ievietojiet atsevišķos, gaisu caurlaidīgos traukos.
5. Reizi nedēļā pārskatiet krājumus un pirmos izmantojiet tos dārzeņus, kuru kvalitāte sāk pasliktināties.

Uz kastēm ir vērts uzrakstīt dārzeņa nosaukumu, šķirni un ievietošanas datumu. Tas ļauj salīdzināt, kuras šķirnes konkrētajā pagrabā saglabājas vislabāk, un nākamajā sezonā plānot sējumus praktiskāk.

Bez pagraba izmantojiet mājokļa vēsāko zonu

Pieliekamajā izvēlieties vietu prom no radiatoriem, plīts, saules un karstā ūdens caurulēm. Kartupeļiem vajadzīga necaurspīdīga, vēdināma kaste, bet sīpoliem — sauss grozs vai sieta maiss. Nelieciet krājumus zem izlietnes, kur iespējamas noplūdes un krasas mitruma svārstības.

Neapsildāms balkons ir izmantojams tikai tad, ja dārzeņus var droši pasargāt no sasalšanas un saules. Siltināta kaste mazina īslaicīgas temperatūras svārstības, taču stiprā salā tā neaizstāj kontrolētu glabātavu. Temperatūra kastē jāmēra, nevis jāvērtē tikai pēc āra laika.

Mazākā mājoklī ekonomiskāk ir neveidot pārmērīgus krājumus. Glabājiet tik daudz, cik iespējams regulāri pārbaudīt un laikus izmantot. Savītušus, bet nebojātus sakņaugus var izlietot zupās un sautējumos, savukārt pirmās puves vai pelējuma pazīmes ir iemesls dārzeni izmest un pārbaudīt blakus esošos krājumus.

Avots: Editorial research