Latvijas inflācija 2026. gada decembrī: vai tā sasniegs 3%?

Latvijā mājsaimniecību izdevumiem svarīgs būs tas, vai cenu kāpums gada beigās sasniegs 3,0% gada griezumā. Eurostat publicē salīdzināmus saskaņotā patēriņa cenu indeksa datus, taču 2026. gada decembra rezultāts vēl nav zināms. Prognoze attiecas tieši uz šo decembra rādītāju. Atbildi varēs noteikt pēc tā publicēšanas, nevis pēc atsevišķas preces cenas vai viena mēneša cenu svārstībām.

Kas tieši jāprognozē līdz gada beigām

• Jautājums: vai Latvijas saskaņotā patēriņa cenu indeksa gada pārmaiņa 2026. gada decembrī būs vismaz 3,0%?
• Prognozes termiņš: 2026. gada 31. decembris. Decembra rādītājs būs jāpārbauda pēc tā publicēšanas.
• “Jā” nozīmē, ka Eurostat publicētais decembra gada pārmaiņas rādītājs ir 3,0% vai lielāks.
• “Nē” nozīmē, ka šis rādītājs ir mazāks par 3,0%.
• Iznākumu noteiks Eurostat mēneša datu tabula, izvēloties Latviju, 2026. gada decembri un gada pārmaiņu.

Termiņš un rezultāta pārbaude ir divi atšķirīgi brīži. Līdz 31. decembrim var vērtēt, kurp virzās cenas, taču paša decembra gada pārmaiņa kļūs zināma tikai tad, kad Eurostat publicēs attiecīgos datus. Tāpēc pat pārliecinoša rudens tendence vēl nebūs galīgā atbilde.

Kāpēc viens inflācijas skaitlis var atšķirties no pieredzes veikalā

Eurostat skaidro, ka saskaņotais patēriņa cenu indekss ļauj salīdzināt inflāciju Eiropas valstīs. Tas apkopo cenu pārmaiņas plašākā patēriņa preču un pakalpojumu kopumā. Šajā prognozē svarīga ir indeksa gada pārmaiņa Latvijā: decembra cenu līmeņa salīdzinājums ar iepriekšējā gada decembri.

Tas nav tas pats, kas cenu izmaiņa no novembra līdz decembrim. Ja decembrī cenas vienā mēnesī gandrīz nemainītos, gada inflācija tik un tā varētu pārsniegt 3,0%, jo cenu līmenis būtu augstāks nekā gadu iepriekš. Iespējama arī pretēja situācija: kāda mēneša cenu kāpums šķiet straujš, bet gada rādītājs paliek zem sliekšņa.

Arī personiskais iepirkumu grozs nesakrīt ar indeksu. Cilvēks, kurš lielāku ienākumu daļu tērē pārtikai, mājoklim vai transportam, var izjust cenu pārmaiņas citādi nekā cits iedzīvotājs. Eurostat rādītājs neatceļ šo pieredzi; tas dod vienotu mēru konkrētā jautājuma pārbaudei.

Kur šobrīd ir 3,0% slieksnis

Jaunākais publicētais Latvijas gada inflācijas rādītājs ir jālasa Eurostat tabulā kopā ar tā mēnesi un publicēšanas datumu. Šeit skaitlis nav norādīts, jo pieejamā informācija neapstiprina ne jaunākā ieraksta vērtību, ne tā publicēšanas dienu. Bez šiem diviem faktiem apgalvojums, ka Latvija jau atrodas virs vai zem 3,0% sliekšņa, varētu maldināt.

Lasot tabulu, jāizvēlas Latvija un gada pārmaiņa, nevis mēneša pārmaiņa. Pēc tam jaunāko pieejamo mēnesi var salīdzināt ar 3,0% robežu. Ja rādītājs ir, piemēram, 2,8%, starpība līdz slieksnim ir 0,2 procentpunkti; ja tas ir 3,2%, rādītājs slieksni pārsniedz par tikpat. Tie ir salīdzinājuma piemēri, nevis apgalvojumi par pašreizējiem Latvijas datiem.

Pašreizējais rādītājs palīdz saprast attālumu līdz robežai, bet pats par sevi neparedz decembri. Starp publicēto mēnesi un gada beigām var mainīties gan cenas, gan salīdzinājuma bāze — tas, kāds cenu līmenis bija attiecīgajos 2025. gada mēnešos.

Kā decembra rādītājs var sasniegt 3,0%

Ceļš uz atbildi “jā” būtu cenu pieaugums pietiekami plašā patēriņa daļā vai pietiekami noturīgs kāpums līdz decembrim, lai gada pārmaiņa sasniegtu vismaz 3,0%. To varētu veicināt, piemēram, pārtikas, enerģijas vai pakalpojumu sadārdzinājums. Šie ir iespējamie ietekmes kanāli, nevis apstiprināts cenu virziens turpmākajiem mēnešiem.

Svarīgs ir arī salīdzinājums ar 2025. gada decembri. Pat ja cenas 2026. gada nogalē aug mēreni, gada rādītājs var būt augstāks, ja iepriekšējā gada salīdzinājuma punkts bija salīdzinoši zems. Savukārt viena skaļa ziņa par kādas preces cenu vēl nenozīmē, ka mainīsies visa indeksa gada pārmaiņa.

Slieksnis ir precīzs: 3,0% skaitās “jā”. Nav vajadzīgs rādītājs virs 3,0%. Ja Eurostat decembrim publicētu tieši 3,0%, nosacījums būtu izpildīts. Tāpēc rādītāji tuvu robežai jālasa ar tādu pašu uzmanību kā izteiktākas pārmaiņas.

Kā inflācija var palikt zem robežas

Atbilde “nē” būtu spēkā, ja decembra gada pārmaiņa būtu kaut nedaudz zem 3,0%. Lēnāks cenu kāpums pārtikai vai pakalpojumiem, zemākas enerģijas cenas vai šo pārmaiņu kombinācija varētu samazināt kopējo rādītāju. Tas nenozīmētu, ka viss kļūst lētāks: inflācija 2,9% apmērā joprojām nozīmētu augstāku kopējo cenu līmeni nekā pirms gada.

Arī augstāks 2025. gada decembra cenu līmenis varētu apgrūtināt 3,0% sasniegšanu gada salīdzinājumā. Tāpēc ceļš uz atbildi “nē” nav tikai cenu kritums 2026. gada nogalē. Tas var būt arī cenu kāpums, kas attiecībā pret iepriekšējā gada decembri izrādās pārāk lēns, lai sasniegtu noteikto robežu.

Mājsaimniecībām šī atšķirība ir praktiska. Zemāka inflācija parasti raksturo lēnāku cenu kāpumu, nevis atgriešanos pie agrākām cenām. Plānojot ikdienas izdevumus, ir lietderīgi skatīties arī uz konkrētajām izdevumu pozīcijām, nepaļaujoties tikai uz vienu kopējo procentu.

Kā pārbaudīt galīgo atbildi

Kad Eurostat publicēs 2026. gada decembra datus, mēneša rādītāju tabulā jāatrod Latvijas saskaņotā patēriņa cenu indeksa gada pārmaiņa. Ja publicētā vērtība ir vismaz 3,0%, atbilde būs “jā”; ja tā ir zemāka, atbilde būs “nē”. Pārbaude nav atkarīga no atsevišķu veikalu cenām vai personiskas inflācijas aplēses.

Līdz tam noderīgākais starpposma signāls ir katrs nākamais publicētais mēneša gada rādītājs, īpaši tā attālums līdz 3,0% robežai. Tomēr pēdējais pārbaudāmais punkts paliek decembris. PNC redakcijas prognozes jautājumu izšķirs tieši Eurostat publicētais Latvijas decembra rezultāts.

Avots: Eurostat