Latvijas Banka 2025. gada decembrī prognozēja, ka Latvijas reālais iekšzemes kopprodukts (IKP) 2026. gadā pieaugs par 2,1%. Līdz 2026. gada 31. decembrim būtiskais salīdzinājums būs ar bankas jaunāko prognozi: vai tā pārsniegs šo slieksni? Pārskatījums parādītu, ka mainījušās ekonomikas izaugsmes gaidas, taču tas nebūtu ne 2026. gada faktiskā rezultāta apstiprinājums, ne solījums par algu kāpumu vai jaunām darbvietām.
Prognozes jautājums un termiņš
Jautājums ir par Latvijas Bankas jaunāko publisko prognozi Latvijas reālā IKP pieaugumam 2026. gadā. “JĀ” atbilde būtu tad, ja banka līdz 2026. gada 31. decembrim publicētu prognozi virs 2,1%. “NĒ” būtu tad, ja jaunākā līdz termiņam pieejamā prognoze būtu 2,1% vai zemāka, vai arī līdz tam jauna prognoze netiktu publicēta.
Lai salīdzinājums būtu korekts, jāņem vērā viens un tas pats rādītājs un gads: reālā IKP gada pieauguma prognoze 2026. gadam. Jāsalīdzina Latvijas Bankas jaunākā publikācija ar 2,1% slieksni, nevis jāizmanto citas iestādes vērtējums, cita perioda prognoze vai nominālā IKP izmaiņa.
Ko pasaka 2,1% aplēse
Latvijas Bankas 2025. gada 19. decembra paziņojumā 2,1% bija prognozētais Latvijas IKP pieaugums 2026. gadā. Tā ir uz nākotni vērsta aplēse par ekonomikas kopējās reālās produkcijas apjoma pārmaiņām, nevis jau izmērīts rezultāts. Prognoze atspoguļo vērtējumu, kas var mainīties, kad parādās jauni dati vai mainās pieņēmumi par ekonomiku.
Vārds “reālais” ir svarīgs, jo tas nošķir saražoto preču un sniegto pakalpojumu apjoma izmaiņas no cenu kāpuma. Ja prognozē minēts nominālais IKP vai cits gads, to nevar tieši salīdzināt ar jautājumā noteikto 2,1% slieksni.
Kāpēc prognoze varētu mainīties
Latvijas Bankas vērtējumu varētu ietekmēt jaunāka informācija par Latvijas ekonomiku un tās ārējo vidi. Labākas izaugsmes izredzes Latvijā vai galvenajos ārējās tirdzniecības tirgos varētu uzlabot eksporta un ieguldījumu perspektīvu. Vājāks pieprasījums, ražošanas sarežģījumi vai mazāka investīciju aktivitāte savukārt varētu būt iemesls piesardzīgākam vērtējumam.
Lasītājiem palīdz sekot līdzi vairākiem publiskiem rādītājiem, vienlaikus paturot prātā, ka neviens no tiem viens pats nepasaka, kādu prognozi banka publicēs:
- IKP dati rāda līdz šim notikušo ekonomikas attīstību. Tie var būt nozīmīga informācija prognozētājiem, bet paši par sevi nenosaka nākamās prognozes virzienu.
- Eksports un ārējais pieprasījums palīdz vērtēt, kā Latvijas uzņēmumiem veicas ar preču un pakalpojumu pārdošanu ārvalstīs, un tādējādi sniedz norādes par ražošanas izredzēm.
- Patēriņš un darba tirgus var palīdzēt novērtēt iekšzemes pieprasījumu. Mājsaimniecību tēriņi, nodarbinātība un ienākumi ir daļa no plašākas ekonomikas ainas.
- Investīcijas un kreditēšana var liecināt par uzņēmumu un publiskā sektora ieguldījumu aktivitāti. Tomēr ieguldījumu īstenošanas laiks un apjoms var būt neskaidrs.
- Cenas un procentu likmes ietekmē pirktspēju, finansēšanās izmaksas un lēmumus par tēriņiem vai ieguldījumiem.
Prognozes pārskatījums ir atkarīgs no kopējās ainas un no tā, kā Latvijas Banka jauno informāciju iekļauj savos pieņēmumos. Atsevišķa rādītāja uzlabošanās nav pierādījums, ka prognoze noteikti tiks paaugstināta.

Prognoze un faktiskie dati atbild uz dažādiem jautājumiem
Prognoze ir vērtējums par to, kā ekonomika varētu attīstīties. Faktisko IKP pieaugumu aprēķina pēc tam, kad pieejami statistikas dati par attiecīgo periodu; vēlāk šie dati var tikt precizēti. Tāpēc 2026. gada laikā publicētā prognoze un pēc perioda beigām aprēķinātais IKP nav savstarpēji aizstājami.
Šajā jautājumā izšķiroša ir Latvijas Bankas jaunākā prognoze līdz noteiktajam termiņam. Ja tā pārsniedz 2,1%, rezultāts ir “JĀ” arī tad, ja vēlāk publicētie faktiskie dati rāda citu pieaugumu. Savukārt faktiskais IKP pieaugums virs 2,1% pats par sevi nenozīmē “JĀ”, ja banka līdz termiņam savu prognozi virs šī sliekšņa nav publicējusi.
Iespējamā nozīme mājsaimniecību plāniem
Augstāka IKP prognoze var liecināt par uzlabotām kopējām izaugsmes gaidām, bet tā tieši nepasaka, ko piedzīvos konkrēta mājsaimniecība. Tā negarantē lielākus ienākumus, vienādu algu pieaugumu visās nozarēs vai jaunu darbvietu rašanos. Ietekme var atšķirties starp nozarēm un reģioniem.
Tādēļ vienu makroekonomikas aplēsi nevajadzētu uztvert kā personisku ienākumu prognozi. Mājsaimniecību ikdienas apstākļus ietekmē arī nozares darba tirgus, algu un cenu pārmaiņas, aizdevumu izmaksas un pašu budžets. IKP prognoze raksturo plašāku ekonomikas virzienu; tā pati par sevi nenosaka, kā mainīsies katra cilvēka finanšu situācija.
Kā pārbaudīt rezultātu
Rezultāta noteikšanai jāatrod Latvijas Bankas jaunākā makroekonomisko prognožu publikācija, kas publicēta līdz 2026. gada 31. decembrim. Tajā jāpārbauda publicēšanas datums, rādītājs un prognozes gads. Ja norādīta Latvijas reālā IKP pieauguma prognoze 2026. gadam virs 2,1%, atbilde ir “JĀ”; ja tā ir 2,1% vai zemāka, atbilde ir “NĒ”. Ja līdz termiņam jauna prognoze nav publicēta, salīdzināšanai izmanto pēdējo līdz tam datumam publiskoto Latvijas Bankas prognozi.
Sākotnējais salīdzinājuma punkts ir Latvijas Bankas 2025. gada decembra aplēse — 2,1%. Noderīgākais nākamais solis ir pārbaudīt bankas jaunāko publisko prognozi un pārliecināties, ka tajā salīdzināts tas pats rādītājs un 2026. gads.
Avots: Latvijas Banka
Konteksts un darbības Par šo rakstu
Avots un pārbaude Prognozes pārbaude
Salīdzinājums balstās uz Latvijas Bankas jaunāko līdz termiņam publicēto prognozi reālā IKP pieaugumam 2026. gadā.
- Pārbaudīt prognozes publicēšanas datumu un vai tā izdota līdz 2026. gada 31. decembrim.
- Salīdzināt 2026. gada reālā IKP pieauguma prognozi ar 2,1%.
- Neaizstāt prognozi ar faktiskajiem IKP datiem vai cita perioda rādītāju.
- Avots
- Latvijas Banka
- Tvērums
- Latvija
- Atjaunots
- 2026-10-25 10:22
Avots un pārbaude
Ziņot par uzticamības problēmu
Nosūti signālu moderācijai.
Komentāri