Latvijas inflācija septembrī: vai HICP būs zem 3%?

Līdz ar 2026. gada septembra sākumu uzmanības centrā nonāk Latvijas cenu pieauguma temps: vai Eurostat pirmajā oficiālajā publikācijā gada HICP būs zem 3,0%? Eurostat datu kopa PRC_HICP_MANR publicē šo rādītāju ES valstīm, tostarp Latvijai, taču septembra rezultāts vēl nav zināms. Prognoze tiek slēgta 30. septembrī, kad beidzas pārskata mēnesis, bet atbildi noteiks vēlāk publicētais Eurostat skaitlis.

Autors: PNC ekonomikas redakcija. Publicēts 2026. gada 9. septembrī.

Svarīgie fakti

• Jautājums ir par Latvijas 2026. gada septembra HICP gada pārmaiņu.
• Prognozes iesniegšanas termiņš ir 2026. gada 30. septembris.
• JĀ nozīmē Eurostat rezultātu zem 3,0%; NĒ — 3,0% vai vairāk.
• Izšķirošs būs pirmais oficiāli publicētais septembra rādītājs.
• Zemāka inflācija nenozīmē, ka kopējais cenu līmenis ir samazinājies.

Precīzais jautājums un robežšķirtne

Prognozes jautājums ir: vai Latvijas saskaņotā patēriņa cenu indeksa gada pārmaiņa 2026. gada septembrī Eurostat pirmajā oficiālajā publikācijā būs mazāka par 3,0%?

JĀ iznākums iestāsies tikai tad, ja publicētais rādītājs būs zem robežas, piemēram, 2,9%. Ja rezultāts būs tieši 3,0%, tas vairs neatbildīs formulējumam “zem 3,0%” un tiks ieskaitīts kā NĒ. Arī jebkurš augstāks rezultāts nozīmēs NĒ.

Termiņš ir būtisks, jo tas atdala prognozēšanu no jau publicēta rezultāta vērtēšanas. Līdz 30. septembra beigām vēl var mainīties enerģijas, pārtikas un citu ikdienas preču cenu ietekme uz mēneša kopainu. Pats iznākums būs nosakāms tikai pēc tam, kad Eurostat datubāzē būs ievietojis pirmo oficiālo septembra gada rādītāju.

Ko īsti mēra Eurostat HICP

HICP jeb saskaņotais patēriņa cenu indekss mēra, kā laika gaitā mainās mājsaimniecību iegādāto preču un pakalpojumu cenu līmenis. Tas veidots pēc kopīgas Eiropas Savienības metodikas, lai Latvijas inflāciju varētu salīdzināt ar citu dalībvalstu rezultātiem.

Šajā jautājumā tiek izmantota Eurostat datu kopa PRC_HICP_MANR, kurā publicē HICP gada pārmaiņu rādītājus. Gada pārmaiņa salīdzina 2026. gada septembra cenu līmeni ar 2025. gada septembri, nevis ar iepriekšējo mēnesi.

Tas ir svarīgs nošķīrums. Septembrī cenas salīdzinājumā ar augustu var pieaugt, bet gada inflācija vienlaikus var samazināties, ja cenu kāpums pirms gada bijis straujāks. Iespējama arī pretēja situācija: neliels mēneša cenu kritums vēl negarantē, ka gada rādītājs noslīdēs zem 3%.

Latvijā tiek publicēti arī citi patēriņa cenu rādītāji, taču tie nevar aizstāt šīs prognozes atsauces lielumu. Izšķiroša būs tieši Eurostat norādītā Latvijas HICP gada pārmaiņa, nevis cita nacionālā indeksa definīcija vai atsevišķas preču grupas cenu izmaiņa.

Enerģija var strauji mainīt kopējo ainu

Enerģijas cenu ietekme var būt jūtama gan tieši, gan netieši. Mājsaimniecības to redz elektrības, gāzes, siltumenerģijas un degvielas rēķinos. Uzņēmumiem enerģija savukārt ir ražošanas un transporta izmaksu daļa, kas ar laika nobīdi var nonākt pārtikas, preču un pakalpojumu cenās.

Gada HICP ietekmē ne tikai cenu virziens 2026. gada septembrī, bet arī salīdzinājuma bāze 2025. gada septembrī. Ja enerģija pirms gada bija īpaši dārga, stabilas vai zemākas cenas šogad var mazināt gada inflāciju. Ja salīdzinājuma bāze bijusi zema vai rudenī pieaug tarifi un degvielas cenas, enerģija var palīdzēt noturēt kopējo rādītāju pie 3% robežas vai virs tās.

No vienas enerģijas kategorijas kustības tomēr nevar droši secināt gala rezultātu. Dažādi enerģijas produkti indeksā mainās nevienādi, un to ietekme ir atkarīga arī no katras pozīcijas svara mājsaimniecību patēriņa grozā.

Pārtika un pakalpojumi noteiks, cik noturīgs ir cenu kāpums

Pārtikas cenas mājsaimniecības izjūt bieži, tādēļ pat nelielas pārmaiņas var būt psiholoģiski pamanāmākas par retāk iegādātu preču sadārdzinājumu. Kopējo rādītāju var ietekmēt izejvielu cenas, ražas apstākļi, transports, enerģija, darbaspēka izmaksas un tirgotāju cenu politika.

Atsevišķas pārtikas grupas var kļūt lētākas, kamēr citas turpina sadārdzināties. Tāpēc dažu veikala produktu cenu kritums vēl nav pietiekams pierādījums, ka Latvijas HICP kopumā būs zem 3%.

Pakalpojumu cenas mēdz mainīties lēnāk

Pakalpojumu inflācija nereti ir noturīgāka, jo tajā nozīmīga ir darba samaksa, telpu uzturēšana un ilgāka termiņa līgumi. Ēdināšana, mājokļa uzturēšana, remonts, apdrošināšana, sakari vai personiskie pakalpojumi var sadārdzināties arī tad, ja pasaules enerģijas cenas vairs nepieaug.

JĀ scenāriju atbalstītu plaša cenu spiediena mazināšanās: mierīgākas enerģijas izmaksas, lēnāks pārtikas sadārdzinājums un pakalpojumu cenu tempa pakāpeniska atkāpšanās. NĒ scenārijā pietiktu ar to, ka noturīga pakalpojumu inflācija vai jauns enerģijas un pārtikas cenu spiediens saglabā kopējo rādītāju 3,0% līmenī vai augstāk.

Tie ir iespējamie ceļi, nevis apgalvojums par gaidāmo rezultātu. Bez pilna septembra cenu novērojumu kopuma nav pamata droši izvēlēties vienu iznākumu.

Ko inflācija zem 3% nozīmētu mājsaimniecībām

Ja gada HICP būtu zem 3%, tas nozīmētu, ka patēriņa groza kopējais cenu līmenis joprojām ir augstāks nekā pirms gada, tikai pieauguma temps nepārsniedz šo slieksni. Piemēram, inflācijas palēnināšanās no augstāka tempa līdz 2,9% pati par sevi neatgriež cenas iepriekšējā līmenī.

Cenu līmenis samazinās tikai tad, ja kopējā indeksa pārmaiņa attiecīgajā salīdzinājumā kļūst negatīva. Tādēļ frāzes “inflācija krītas” un “cenas krītas” nav sinonīmi. Pirmajā gadījumā sadārdzinājums var vienkārši kļūt lēnāks; otrajā preču un pakalpojumu kopums tiešām maksā mazāk.

Arī personīgā pieredze var atšķirties no vidējā HICP. Mājsaimniecība, kas lielu ienākumu daļu tērē apkurei un pārtikai, izjutīs citu cenu slodzi nekā ģimene, kuras budžetā lielāks svars ir transportam, īrei vai pakalpojumiem. Oficiālais indekss raksturo vidējo patēriņa struktūru, nevis katra cilvēka individuālo grozu.

Praktiski ģimenēm svarīgāki par vienu robežskaitli būs vairāki jautājumi:

• vai pārtikas un mājokļa izmaksu kāpums kļūst lēnāks;
• kā mainās apkures, elektrības un degvielas cenas;
• vai algu un pensiju pieaugums apsteidz personīgos izdevumus;
• vai zemāks kopējais rādītājs attiecas uz biežāk pirktajām precēm.

Kā tiks noteikts galīgais iznākums

Pēc prognozes slēgšanas jāpārbauda Eurostat oficiālais izlaidumu kalendārs, kurā norāda statistikas publicēšanas laiku, un pēc tam PRC_HICP_MANR datu kopa.

Iznākumu nosaka šādi:

• JĀ, ja Latvijas 2026. gada septembra HICP gada pārmaiņa pirmajā oficiālajā publikācijā ir mazāka par 3,0%;
• NĒ, ja tā ir tieši 3,0% vai lielāka;
• izmanto pirmo publicēto vērtību, nevis vēlāk pārskatītu skaitli;
• cita Latvijas patēriņa cenu indeksa versija nav izmantojama izšķiršanai.

Ja publikācijas datums kalendārā mainās, tas nemaina mērāmo periodu vai robežu. Nākamais izšķirošais pārbaudes punkts būs pirmā Eurostat datubāzes vērtība Latvijai par 2026. gada septembri.

Avots: Eurostat