Lietuvas elektrotīkls pēc trim stihijām atkārto tās pašas kļūdas

1. gada 22. augusta vētras laikā elektrību zaudēja vairāk nekā 268 000 Lietuvas patērētāju, bet sadales sistēmas operatora ESO tīklā tika konstatēti aptuveni 11 000 bojājumu. Vēja ātrums Ventē sasniedza 33,1 metru sekundē, tomēr ārkārtējie laikapstākļi vieni paši neizskaidro, kāpēc pēc vairākām lielām stihijām atkārtojas tās pašas tīkla ievainojamības.

PNC apkopo Lietuvas parlamenta deputāta A. Radvilaviča publiskotajā vērtējumā izceltos datus un neatbildētos jautājumus. Tie skar nevis avārijas brigāžu darbu, bet valsts un stratēģiskā uzņēmuma gatavību krīzei.

Elektriķi, ESO darbuzņēmēji un pārvades sistēmas operators “Litgrid” bojājumus novērsa dienu un nakti. Palīgā ieradās arī speciālisti no Latvijas un Polijas. Tādēļ operatīvo darbinieku sniegumu svarīgi nodalīt no ilgtermiņa lēmumiem par tīkla uzturēšanu, kabeļiem, bīstamo koku izciršanu un rezerves ģeneratoru izmantošanu.

Trīs stihijas, bet problēmu saraksts gandrīz nemainās

1. gada janvārī rekordliela slapja sniega dēļ elektroapgādes traucējumus piedzīvoja aptuveni 290 000 ESO klientu. Toreiz tika apspriesta straujāka gaisvadu līniju aizstāšana ar kabeļiem, platākas aizsargjoslas, bīstamo koku novākšana, lielākas brigāžu jaudas un labāka sadarbība starp institūcijām.

2. gada vētrā “Kirsti” traucējumi skāra gandrīz 460 000 patērētāju, bet pēdējiem klientiem elektrība tika atjaunota tikai pēc vairāk nekā nedēļas. Pēc tās Lietuvas Valsts enerģētikas regulēšanas padome VERT uzdeva ESO analizēt biežos 10–35 kilovoltu līniju atslēgumus, pārskatīt darbuzņēmēju līgumus un ģeneratoru izmantošanu, pabeigt viedā tīkla vadības ieviešanu, rīkot praktiskas mācības un uzlabot sadarbību ar pašvaldībām.

Tagad, 2026. gadā, diskusija atkal ir par kokiem, 10 kV gaisvadu līnijām, ģeneratoriem, informācijas apriti un nesaskaņotu rīcību. Atkārtošanās vēl pati par sevi nepierāda, ka visas iepriekš noteiktās prasības būtu ignorētas. Tā gan rada pamatotu nepieciešamību publiski parādīt, kuri darbi ir pabeigti, kuri kavējas un kā tie ir mazinājuši elektroapgādes pārtraukumu ilgumu.

Visvairāk bojājumu koncentrējās 10 kV tīklā

Seima komitejā sniegtie dati liecina, ka 90,8% vētras izraisīto bojājumu bija 10 kV tīklā. Liela tā daļa joprojām izmanto gaisvadu līnijas, kuras apdraud vējš un krītoši koki. Kabeļu izbūve tiek paātrināta, taču ieguldījumu efektivitāti nevar vērtēt tikai pēc iztērētās summas vai izbūvēto kilometru skaita.

Iedzīvotājiem būtiskākais rezultāts ir pārtraukuma ilgums. Tas īpaši svarīgi vietās, kur elektrība nepieciešama ūdensapgādei, sakariem, ārstniecības un sociālās aprūpes iestādēm vai cilvēku veselības uzturēšanai.

Atsevišķs jautājums ir aizsargjoslu platums un bīstamo koku novākšana. Lietuvas parlamenta komitejā norādīts, ka aizsargjoslas ir šaurākas nekā dažās kaimiņvalstīs, bet koku ciršanu kavē juridiskas un administratīvas procedūras. Par šo šķērsli tika runāts jau pēc 2021. gada snigšanas.

Pašvaldību sadarbība un ģeneratori atklāja gatavības robus

Saskaņā ar VERT vadītāja sniegto informāciju ESO vienošanās par rīcību stihiju laikā bija noslēdzis tikai ar 17 no 60 Lietuvas pašvaldībām. Tas nozīmē, ka lielākajā daļā pašvaldību iepriekš saskaņota sadarbība vismaz šādu vienošanos formā nebija nodrošināta.

Nedēļu pēc augusta vētras stabilas elektroapgādes vēl nebija aptuveni 30 000 klientu. Valsts ģeneratoru rezerve tika atvērta tikai tad, kamēr ESO vēl apkopoja pašvaldību vajadzības. Krīzes gatavību tādēļ nosaka ne tikai ģeneratoru skaits, bet arī iepriekš zināma glabāšanas vieta, piegādes kārtība un prioritāro objektu saraksts.

Neatbildēts paliek 160,2 miljonu eiro jautājums

VERT bija konstatējusi, ka 2018.–2021. gadā ESO ieguldījumu atdeve par 160,2 miljoniem eiro pārsniedza noteikto apmēru, jo ieguldījumi nolietotajos aktīvos bija mazāki par iepriekš paredzēto nepieciešamību. Tas nenozīmē, ka šī summa vienkārši atradās neizmantota uzņēmuma kontā.

Svarīgākais pārbaudāmais jautājums ir cits: kuri tīkla atjaunošanas projekti tika atlikti un vai starp augustā izpostītajiem posmiem bija līnijas, kuras bija paredzēts rekonstruēt agrāk. Bez šādas objektu līmeņa analīzes nevar droši nodalīt nenovēršamus vētras postījumus no sekām, kuras būtu varējuši mazināt savlaicīgi ieguldījumi.

Pirms nākamās lielās vētras Lietuvas institūcijām un ESO būs jāparāda ne tikai jauni solījumi, bet izmērāmi rezultāti: īsāks elektrības atjaunošanas laiks, pabeigti kritiskie rekonstrukcijas projekti, praktiski pārbaudīta ģeneratoru loģistika un saskaņota rīcība visās pašvaldībās.

Avots: Ulteh