Eiropas Valodu diena 26. septembrī: ko tā nozīmē Latvijā

Eiropas Valodu dienu atzīmē 26. septembrī. Eiropas Padomes iniciatīva pievērš uzmanību valodu apguvei un daudzvalodībai, taču Latvijā tās jēga nav tikai starptautiska: valodas ietekmē to, kā cilvēki sarunājas ģimenē, mācās skolā un izvēlas darbu. Šī diena dod iespēju padomāt gan par latviešu valodas vietu ikdienā, gan par citām valodām, kuras cilvēki lieto un vēlas apgūt.

Kāpēc Eiropas Valodu diena ir 26. septembrī

26. septembris ir Eiropas Valodu dienas ikgadējais datums, ko norāda Eiropas Padome. Tā ir diena sarunai par valodām un to apguvi, nevis pārbaudījums, cik valodu katram būtu jāprot. Tās nozīmi var saprast arī bez īpašas svinēšanas: valoda ir viens no veidiem, kā cilvēks piedalās sabiedrības dzīvē.

Eiropas Padome šo dienu saista ar interesi par valodu daudzveidību. Latvijā tas nozīmē arī iespēju paskatīties uz pazīstamām situācijām no cita skatpunkta. Kurā valodā bērns lasa savas pirmās grāmatas? Kā cilvēks atrod vārdus sarunai ar radiniekiem? Kuru valodu pieaugušais izvēlas mācīties, ja mainās viņa darbs vai intereses?

Atbildes katram atšķiras. Dažiem valodu apguve sākas skolā, citiem — mājās, klausoties vecākus vai vecvecākus. Vēl citi jaunu valodu apgūst vēlāk, kad rodas vajadzība sazināties ar kolēģiem, draugiem vai cilvēkiem citā valstī. Tāpēc Eiropas Valodu dienas tēma neattiecas tikai uz mācību stundām.

Latviešu valoda un citas valodas ikdienā

Latviešu valoda Latvijā ir valsts valoda un kopīga saziņas telpa. Vienlaikus cilvēku ikdienas pieredzē ir vieta arī citām valodām: tās var skanēt ģimenes sarunās, palīdzēt uzturēt saikni ar radiniekiem vai pavērt pieeju grāmatām un kultūrai. Viena cilvēka valodu pieredze var būt pavisam citāda nekā viņa kaimiņam vai klasesbiedram.

Daudzvalodība ne vienmēr nozīmē, ka cilvēks visās valodās runā vienlīdz brīvi. Kāds vienu valodu lieto darbā, citā lasa, bet trešo saprot tikai sarunā. Šīs atšķirības ir svarīgas, jo tās palīdz izvairīties no vienkārša dalījuma tajos, kuri valodu „prot”, un tajos, kuri to „neprot”. Apguve parasti notiek pakāpeniski.

Arī valodas izvēle ir atkarīga no situācijas. Ģimenes locekļi var vienoties, kurā valodā runāt mājās, savukārt skolā un publiskajā dzīvē svarīga ir iespēja skaidri sazināties latviski. Eiropas Valodu diena ļauj šīs pieredzes aplūkot kopā: rūpes par latviešu valodu un interese par citu valodu apguvi var būt viena cilvēka ikdienas daļa.

Ko valodu izvēles nozīmē ģimenei un skolai

Ģimenē valoda bieži ir saistīta ar attiecībām. Ja bērns un vecvecāki ikdienā lieto atšķirīgas valodas, pat neliels kopīgi apgūtu vārdu krājums var palīdzēt uzturēt sarunu. Ja mājās lieto vairākas valodas, pieaugušajiem var būt noderīgi vienoties, kā bērnam dot iespēju tās dzirdēt un lietot, vienlaikus atbalstot viņa prasmi izteikties latviski.

Skolā valodu apguvei ir vēl viena puse: tā māca ne tikai vārdus un gramatiku, bet arī pacietību klausīties un mēģināt pateikt domu citādi. Skolēnam, kurš vēl mācās, kļūdas ir daļa no darba. Sarunā ar klasesbiedru tas nozīmē dot laiku atbildei, nevis pieņemt, ka klusēšana liecina par zināšanu trūkumu.

Valodas izvēlei jābūt saistītai ar reālu mērķi. Ja bērnu interesē konkrēta grāmata, filma vai draudzība, šī interese var kļūt par iemeslu mācīties jaunus vārdus. Vecākiem un skolotājiem savukārt ir iespēja palīdzēt atrast piemērotu grūtības pakāpi, lai mācīšanās nekļūtu tikai par pareizo atbilžu meklēšanu.

Kāpēc pieaugušie turpina mācīties valodas

Darba dzīvē valoda var būt vajadzīga ļoti konkrētam uzdevumam: izlasīt instrukciju, uzrakstīt vēstuli vai saprast klienta jautājumu. Tas nenozīmē, ka vispirms jāapgūst viss iespējamais. Cilvēkam, kurš zina savu mērķi, vieglāk izvēlēties vārdus un prasmes, ko trenēt vispirms.

Pieaugušajiem bieži trūkst laika regulārām nodarbībām, tāpēc der sākt ar nelielu, atkārtojamu darbību. Piemēram, var pierakstīt piecus vārdus, kas nedēļas laikā vajadzīgi darbā vai ikdienas sarunās, un izmantot tos teikumos. Cits sākums ir īss teksts par pazīstamu tēmu: ja saturs jau ir saprotams, uzmanību vieglāk veltīt valodai.

Valodu apguvē svarīgi pamanīt arī jau esošās prasmes. Cilvēks, kurš saprot kolēģa teikto, bet vēl vilcinās atbildēt, nesāk no nulles. Viņam, iespējams, vairāk palīdzēs droša iespēja runāt nekā vēl viens garš vārdu saraksts. Šāds skatījums padara mācīšanos praktiskāku un mazina spiedienu uzreiz runāt nevainojami.

Kā piešķirt šai dienai jēgu bez īpaša pasākuma

Eiropas Valodu dienu var izmantot kā iemeslu vienai sarunai mājās, skolā vai darbā. Pajautājiet, kuru valodu cilvēks vēlētos labāk saprast un kāpēc. Atbilde var būt saistīta ar ģimeni, ceļošanu, darbu vai vienkārši vēlmi izlasīt grāmatu oriģinālvalodā. Šāds jautājums palīdz atrast mācīšanās mērķi, kas pašam ir nozīmīgs.

Pēc tam var izvēlēties vienu mazu soli nākamajai nedēļai: izlasīt īsu tekstu, noklausīties sarunu vai iemācīties vārdus, kuri tiešām būs vajadzīgi. Savukārt, ja interesē tieši Eiropas Valodu dienas izcelsme un iecere, tās aprakstu var atrast Eiropas Padomes lapā.

Avots: Eiropas Padome