Eiropas Valodu diena: ko 26. septembris nozīmē Latvijai

Eiropas Valodu diena 26. septembrī ir iespēja pievērst uzmanību gan latviešu valodai, gan prasmēm saprasties citās valodās. Latvijā šīs tēmas ir cieši saistītas, taču tās nav viens un tas pats: latviešu valodai ir valsts valodas statuss, svešvalodu apguve paplašina saziņas iespējas, bet Eiropas daudzvalodība raksturo kontinenta kultūras un cilvēku pieredzes dažādību.

Eiropas Padomes Eiropas Moderno valodu centrs publicē Eiropas Valodu dienas materiālus. Tos var izmantot kā sākumpunktu sarunai klasē vai mājās: kādas valodas dzirdam sev apkārt, ko jau protam pateikt citā valodā un kāpēc reizēm ar tulkojumu vien nepietiek?

Kā radās Eiropas Valodu diena

Eiropas Valodu dienas aizsākumi saistīti ar 2001. gadu, kad Eiropas Padome un Eiropas Savienība pievērsa īpašu uzmanību valodu apguvei Eiropas Valodu gada laikā. Ikgadējā diena 26. septembrī turpina šo ieceri: rosināt cilvēkus mācīties valodas dažādos dzīves posmos un iepazīt Eiropas valodu daudzveidību.

Lasi arī: Eiropas Valodu diena 26. septembrī: ko tā nozīmē Latvijā

Šeit svarīgi atšķirt abu institūciju lomas. Eiropas Padome ir starptautiska organizācija, kuras Eiropas Moderno valodu centrs veido un apkopo arī Valodu dienai paredzētus materiālus. Eiropas Savienība bija partneris Eiropas Valodu gada iniciatīvā un valodu jautājumus skata arī savas izglītības un kultūras sadarbības kontekstā. Eiropas Padome un Eiropas Savienība nav viena un tā pati organizācija.

Dienas jēga nav noteikt, kura valoda ir vērtīgāka. Tā aicina pamanīt, ka valoda palīdz ne vien nodot informāciju, bet arī saprast cilvēka pieredzi: vietvārdus, ģimenes stāstus, humoru un vārdus, kuriem citā valodā nav precīza viena vārda atbilsmes.

Kāpēc Latvijā jārunā gan par valsts valodu, gan daudzvalodību

Latvijā latviešu valoda ir valsts valoda. Šis statuss attiecas uz tās vietu valsts un sabiedriskajā dzīvē. Eiropas Valodu diena to nemaina. Saruna par citu valodu apguvi var notikt vienlaikus ar rūpēm par labām latviešu valodas prasmēm un tās lietojumu.

Latvijas valodu vide ir daudzslāņaina. Līdzās latviešu valodai daudzi cilvēki ikdienā dzird vai lieto arī citas valodas; skolā apgūst svešvalodas, bet ģimenēs valodas pieredze var atšķirties no skolas pieredzes. Tāpēc vienai klasei Valodu diena var būt saruna par pirmajiem vārdiem svešvalodā, citai — par to, kā cilvēks pārslēdzas starp valodām dažādās situācijās.

Valsts valodas statuss, svešvalodu prasmes un cieņa pret citām kultūrām atbild uz dažādiem jautājumiem. Statuss nosaka latviešu valodas īpašo vietu Latvijā. Svešvalodas palīdz mācībās, darbā, ceļojumos un saziņā. Kultūras daudzveidības iepazīšana palīdz saprast, kāpēc cilvēki vienu domu var izteikt atšķirīgi. Šos jautājumus ir vieglāk apspriest, ja tos nesajauc.

Vērtīgs sākums ir arī jautājums par pašu latviešu valodu. Kuri vārdi raksturīgi ģimenes vai novada runai? Kā bērni paskaidrotu latvisku vārdu viesim, kurš valodu tikai sāk mācīties? Šādi uzdevumi ļauj ieraudzīt pazīstamo valodu no jauna un vienlaikus vingrina prasmi skaidri izteikties.

Ko ģimene var izmēģināt 26. septembrī

Valodu dienai nav vajadzīgs īpašs aprīkojums vai priekšzināšanas. Īsa, regulāra saskare ar valodu parasti ir noderīgāka par mēģinājumu vienā vakarā iegaumēt garu vārdu sarakstu. Ģimene var izvēlēties vienu nelielu uzdevumu un pielāgot to bērna vecumam un interesēm.

• Izvēlieties piecus ikdienas vārdus un noskaidrojiet, kā tos saka vēl divās valodās. Pārrunājiet, vai tulkojums visur nozīmē tieši to pašu.
• Paklausieties īsu ierakstu bērnam nepazīstamā valodā. Mēģiniet saklausīt pazīstamus vārdus, ritmu un intonāciju, neuzdodot saprast visu teikto.
• Atrodiet kartē vietas, ar kurām ģimenei ir saikne, un noskaidrojiet, kā tur izrunā vienkāršu sveicienu.
• Palūdziet ģimenes locekļiem pastāstīt par vārdu citā valodā, kas viņiem palīdzējis ceļojumā, darbā vai sarunā.

Ja bērns jau apgūst svešvalodu, viņš var kļūt par skolotāju uz piecām minūtēm: iemācīt pārējiem vienu frāzi un paskaidrot, kurā situācijā to lietotu. Svarīgāka par nevainojamu izrunu ir vēlme pamēģināt un iespēja kļūdas mierīgi izlabot.

Kā skolā pārvērst valodu daudzveidību mācību uzdevumā

Skolā vislabāk darbojas uzdevums ar skaidru mērķi. Piemēram, klase var salīdzināt, kā dažādās valodās cilvēki sasveicinās, uzrunā nepazīstamu cilvēku vai izsaka pateicību. Saruna tad aptver arī pieklājību un situāciju, ne tikai vārdu atbilsmes.

Cita iespēja ir veidot nelielu valodu karti. Skolēni atzīmē valodas, ar kurām saskārušies grāmatās, dziesmās, ceļojumos vai ikdienas saziņā. Nav jālūdz bērniem atklāt ģimenes privāto pieredzi: ikviens var izvēlēties publiski pieejamu piemēru. Pēc tam klase var apspriest, kur valoda bija dzirdama un ko palīdzēja saprast konteksts.

Vecākiem skolēniem piemērots ir tulkošanas uzdevums. Var izvēlēties īsu, pašu rakstītu teikumu latviski un mēģināt to izteikt citā apgūstamā valodā. Ja tiešs tulkojums skan neveikli, tā ir iespēja jautāt, kā saglabāt domu, pielāgojot vārdus. Uzdevumu var pabeigt ar atgriezenisku tulkojumu un pārrunāt, kas pa ceļam mainījies.

Šīs aktivitātes nav jāierobežo ar vienu datumu. Pēc 26. septembra ģimene vai klase var izvēlēties vienu valodu, pie kuras atgriezties nākamajās nedēļās: iemācīties dažas lietojamas frāzes, atrast piemērotu lasāmvielu vai klausīties īsus ierakstus. Eiropas Moderno valodu centra Valodu dienas vietnē var meklēt idejas nākamajam solim.

Autors: PNC redakcija.

Avots: European Centre for Modern Languages of the Council of Europe