ES MI akts darbavietās: kas Latvijā mainās 2026. gadā

ES Mākslīgā intelekta akta lielākā daļa noteikumu kļuva piemērojama 2026. gada 2. augustā. Latvijas darba devējiem un digitālo pakalpojumu sniedzējiem tas nozīmē nepieciešamību apzināt izmantotās MI sistēmas, noteikt savu lomu un pārbaudīt, vai vajadzīga cilvēka uzraudzība vai skaidrs paziņojums lietotājam. Tomēr konkrētais pienākums joprojām jāsalīdzina ar regulas pārejas grafiku, jo atsevišķām prasībām noteikti citi termiņi.

Autors: PNC redakcija. Publicēts 2026. gada 31. augustā.

Galvenās pārmaiņas uzņēmumiem un lietotājiem

• Uzņēmumiem jāzina, kur un kādiem mērķiem tie izmanto MI sistēmas.
• Personāla vadības rīki noteiktos gadījumos var būt augsta riska sistēmas.
• Cilvēks jāinformē par mijiedarbību ar MI, ja tas nav acīmredzams.
• Sintētiskam vai manipulētam saturam noteiktās situācijās vajadzīgs atbilstošs marķējums.
• Nodrošinātāja un sistēmas izmantotāja pienākumi atšķiras.

Mākslīgā intelekta akts neveido vienādu prasību kopumu visām programmām. Tas izmanto uz risku balstītu pieeju: daži lietojumi ir aizliegti, augsta riska sistēmām noteiktas stingrākas prasības, bet ierobežota riska risinājumiem galvenā uzmanība pievērsta caurskatāmībai.

Parasts teksta redaktora ieteikums vai noliktavas pieprasījuma prognoze tādēļ nav automātiski pielīdzināma sistēmai, kas vērtē darba kandidātus. Izšķirošs ir sistēmas paredzētais mērķis, tās faktiskā izmantošana un ietekme uz cilvēku.

Prasību piemērošanas grafiks nav vienāds

Regula (ES) 2024/1689 stājās spēkā 2024. gada 1. augustā, taču tās prasības tiek ieviestas pakāpeniski. Aizliegto MI prakšu noteikumi un pienākums nodrošināt pietiekamu MI pratību kļuva piemērojams 2025. gada februārī. Vispārīga lietojuma MI modeļu un pārvaldības regulējumam būtisks posms sākās 2025. gada augustā.

No 2026. gada 2. augusta piemēro lielāko daļu pārējo noteikumu, tostarp vairākas prasības augsta riska sistēmām un caurskatāmības pienākumus. Savukārt daļai augsta riska sistēmu, kas saistītas ar ES produktu drošuma regulējumu, pārejas termiņš sniedzas līdz 2027. gada 2. augustam.

Tādēļ uzņēmumam nevajadzētu vērtēt atbilstību tikai pēc viena datuma. Jāpārbauda sistēmas kategorija, uzņēmuma loma, ieviešanas laiks un konkrētajam pienākumam piemērojamais regulas pants.

Darbavietās svarīga kļūst MI sistēmu inventarizācija

Personāla atlases, kandidātu ranžēšanas, darba uzdevumu sadales, snieguma novērtēšanas vai darba attiecību izbeigšanas rīki noteiktos apstākļos var ietilpt augsta riska kategorijā. Tas nenozīmē automātisku aizliegumu, taču var prasīt dokumentētu lietošanu, atbilstošus ievaddatus, darbības uzraudzību un cilvēku, kurš spēj saprast sistēmas ierobežojumus un vajadzības gadījumā iejaukties.

Darba devējam praktiski nepieciešams izveidot sarakstu ar izmantotajiem MI risinājumiem, norādot to mērķi, piegādātāju, apstrādātos datus, ietekmētos cilvēkus un atbildīgo darbinieku. Inventarizācijā jāiekļauj arī ārējos mākoņpakalpojumos vai personāla platformās iebūvētas funkcijas, ne tikai atsevišķi iegādātas MI programmas.

Īpaša uzmanība vajadzīga sistēmām, kas pieņem vai būtiski ietekmē lēmumu par cilvēku. Automātisks rezultāts nedrīkst kļūt par formālu aizstājēju jēgpilnai cilvēka pārbaudei. Jāpārbauda arī diskriminācijas, kļūdainu datu, nepamatotas paļaušanās un nepietiekamas izskaidrojamības risks.

Emociju atpazīšanas izmantošana darbavietā principā ir aizliegta, izņemot regulā paredzētus medicīniskus vai drošības nolūkus. Tādēļ risinājumi, kuri mēģina no sejas, balss vai uzvedības secināt darbinieka emocionālo stāvokli, prasa īpaši rūpīgu juridisku izvērtējumu.

Atbildība atkarīga no uzņēmuma faktiskās lomas

Sistēmas nodrošinātājs izstrādā MI sistēmu vai laiž to tirgū ar savu nosaukumu, savukārt ieviesējs to izmanto savā profesionālajā darbībā. Nodrošinātājam parasti jāizpilda prasības, kas saistītas ar sistēmas izstrādi, riska pārvaldību, dokumentāciju un atbilstības procedūrām. Ieviesējam jālieto sistēma saskaņā ar instrukcijām, jānodrošina atbilstoša uzraudzība un jāreaģē uz konstatētiem riskiem.

Lomu nevar noteikt tikai pēc līgumā lietotā apzīmējuma. Uzņēmums, kas būtiski pārveido sistēmu, maina tās paredzēto mērķi vai izplata to ar savu zīmolu, noteiktos apstākļos var pārņemt nodrošinātāja pienākumus. Tāpēc programmatūras pielāgojumi un atbildības sadalījums ar piegādātāju ir jādokumentē.

Tērzēšanas sistēmām un sintētiskam saturam vajadzīga skaidrība

Cilvēkam, kurš sazinās ar tērzēšanas sistēmu, jāsaņem informācija, ka viņš mijiedarbojas ar MI, ja vien tas jau nav acīmredzams no situācijas. Paziņojumam jābūt savlaicīgam, saprotamam un pieejamam, nevis paslēptam garos lietošanas noteikumos.

MI nodrošinātājiem noteiktos gadījumos jāpanāk, lai sintētisks audio, attēls, video vai teksts būtu identificējams mašīnlasāmā formā. Dziļviltojumu izmantotājiem savukārt var būt pienākums atklāt, ka saturs ir mākslīgi radīts vai manipulēts. Regulā paredzētas nianses mākslas, satīras un redakcionāli pārbaudīta sabiedrības interešu satura gadījumiem, tāpēc marķējuma nepieciešamība jāvērtē pēc konkrētās izmantošanas.

Praktiskā pārbaude pirms MI rīka lietošanas

• Noskaidrot sistēmas mērķi un riska kategoriju.
• Noteikt, vai uzņēmums ir nodrošinātājs, ieviesējs, importētājs vai izplatītājs.
• Pārbaudīt piegādātāja dokumentāciju, instrukcijas un uzraudzības iespējas.
• Norīkot cilvēku, kurš var apturēt vai apstrīdēt kļūdainu rezultātu.
• Sagatavot lietotājam saprotamu informāciju par MI izmantošanu.
• Fiksēt incidentus, sūdzības un veiktās korekcijas.

Oficiālie avoti un nākamā pārbaude

Eiropas Komisija publicējusi pārskatu par riska kategorijām un pakāpenisko piemērošanas grafiku. Saistošais regulējuma teksts ir Regula (ES) 2024/1689 vietnē EUR-Lex.

Pirms jauna MI risinājuma ieviešanas jānoskaidro ne tikai tā tehniskās iespējas, bet arī konkrētās prasības spēkā stāšanās datums. Sarežģītos nodarbinātības, biometrisko datu vai būtisku automatizētu lēmumu gadījumos nepieciešams individuāls juridisks un datu aizsardzības izvērtējums.

Avots: Eiropas Komisija